|
|
|
Februāris 9., 2009
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) skudra | 03:05 - Mājas
Naudas vērtību nevajag pārvērtēt, jo ir taču tik daudz lietas, ko par naudu nopirkt nevar, bet... vienu tomēr var - neatkarību. Nē, nu var jau protams lepni iet dzīvot kartona savrupmājā zem tilta un sist ar roku uz krūts sakot, ka esi neatkarīgākais pilsonis pasaulē... bet tā pa īstam dzīvot bez bēdu nemaz tā īsti nav iespējams... jo tiem, kam tās naudas daudz parasti pamanās sagribēt vēl un vēl un tas jau arī nav viegli.
Patiesībā man nemaz nevajadzētu daudz, es gribētu, lai man vismaz kaut kas pieder! Nu tā, lai vismaz sirds mierīga, ka zem tilta nebūs jāiet, ja nevarēšu samaksāt īri. Ēst varētu arī mazāk, drēbes jau arī vēl ne tuvu nav novalkātas, bet vot jumtu gan gribas. Tas laikam būs viens no maniem mazajiem mērķiem dzīves laikā, cerams, ka tuvākā, ne tālākā laikā, tikt pie sava īpašuma. Ļoti materiālistiski - varbūt, bet varbūt tā tāda letiņa dvēseles nepieciešamība - mājas. Itkā jau saka, ka mājas ir ne tik ļoti pats zemes pleķis vai 4 sienas, bet gan sajūta... Nu nez. Varbūt vecums nāk virsū, bet tomēr sāku saprast tās večiņas, kas par savu mājeli birdina asaras un atmiņās spēj iegrimt pat gadsimtu iepriekš. Pret savām lietām atieksme ir citāda... Tās mēs jūtam savādāk. Ja man būtu sava māja, es saskatītu jēgu veikt mazus uzlabojumus, jo tie tuvinātu mani lielajam rezultātam - ideālajai mājai, bet īrētais dzīvoklis ir tikai laicīgs, var gadīties, ka pavisam īslaicīgs un tas saņem tādu īslaicīgo attieksmi. Varbūt nepelnīti, bet tomēr. Tāpēc es sāku ticēt, ka tādām īstām dzimtas mājām nāk līdzi arī īpaša aura, kas krājusies ilgi jo ilgi. Toties ar īrējamajiem variantiem neko nevar zināt - kas te iepriekš darījies?
Kā parasti utopiskas domas ap šo laiku plijas virsū, bet tas tomēr būtu lieliski, iekopt vietu, kur visām nākotnes skudrām justies mierīgi... :)
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |