No rīta Lācēns ilgi čučēja. Lai arī man nāca miegs, es saņēmos un piecēlos, iegāju dušā, uzliku mazgāties drēbes utt.
Kad miega mice izrausās no dusas, krāmējām mantas jūrai un devāmies ceļā.
Gribējām 5dien braukt, bet nebija ne mašīna, ne labs laiks.
Braucām uz Apšuciemu. Tur viss bija pilns, bet nedaudz ārpus tā miesta bija lieliska stāvvieta. Un izgājām tieši pie jūras vietā, kur nebija daudz cilvēku. Šogad pirmo reizi sauļojāmies. Šogad pirmo reizi sauļojāmies bez augšiņām. Nezinu vai tas ir atļauts cilvēkos, bet lai jau vectēvi un omes priecājas.
Žēl, ka ūdens bija vnk ledains un uz vakara pusi saradās liels un auksts vējš.
ĀH!! Tukums ir Latvijas šausmīgākā pilsēta! vnk wtf? Tik stulba vieta. Tas sabojāja visu atlikušo dienu. + Tami Tami bija ciet un es netiku pie kaudzes lēta sušī. Nācās ēst Silvas pretīgos makaronus, jo tik ļoti gribējās ēst ārpus mājas. Vispār vakar vienīgā jaukā daļa bija pie jūras. Sen nebiju jutusies tik laimīga.
Hmm... Būs vien jānones ritenis no 8.stāva (nu labi, te ir lifts) un jāaizminās, piemēram, līdz Biķernieku trasei. Cik tad var sēnēt.