Sen nekas nav rakstīts, tāpēc 30.novembra pats sākums būs tīri piemērot laiks, lai izplūstu dzīves apcerē/apskatā.
Lampa ir pabeigta. Cerams, ka līdz 4dienai nekas nenoplīsīs/nenotrūks. Izskatās labi, laikam. Nu mums patīk. Mums? Taisīju kopā ar savu Cēsu biedreni. Man patīk un nepatīk grupu darbi. Patīk, jo daudz, ko jaunu uzzināju un bija jautri. Nepatīk - šoreiz izpaliek. Brīnums gan. Pie Cēsu biedrenes (turpmāk CB) iegaršojās tēja ar medu. Izdomāju, ka jāpamēģina Anglijas medus. Netīšām nopirku putoto. Eh! Garšo pēc lūpu spīduma. Bet neko darīt. Janvārī atvedīšu no Latvijas kādu burciņu.
Rīt jauka brīva diena. Iesim uz lēto veikalu pēc končām. Tas veiklas ir mans pēdējā lika labākais atklājums (nu labi, to man parādīja CB). Tur daudzas lietas ir šokējoši zemcenīgas.
Šodien pirmais sniegs. Skaisti. Nelikās, ka esmu Prestonā, bet gan kaut kur Skandināvijā. Iekšā bija tāda ziemeļnieciska sajūta. Un tagad arī snieg. Bet ceru, ka daudz nesasnigs, jo man nav zābaku. Galva arī salst manā tizlajā H&M cepurē. Paņemšu pižiku no LV. Vispār jāsastāda sarakstiņš ar lietām, ko jāņem līdzi no LV uz šejieni.
Laikam vajadzēja ierakstu veidot kā impulsus, bet nu jau par vēlu.
Runājot par tagadējo snigšanu - gribētos doties kādā jaukā pastaigā, bet šeit īsti negribas klaiņot pa nakti. It kā nekas slikts nav dzirdēts, bet neko nevar zināt.
Amerikāņu traģēdijā esmu jau tik tālu, ka Klaids nogalināja Robertu (Roberta ir (bija) sieviete, kas no Klaida gaidīja bērnu). Vēl palikusi 3.nodaļa. Cik tālu tu esi gatavs iet, lai sasniegtu savu Amerikāņu Sapni? Viņš - līdz slepkavībai, bet es biju tik ziņkārīga, ka ieskatījos tālākās lapās un zinu, ka viņa rīcībai būs nepatīkamas sekas. Cik tālu es ietu sava sapņa īstenošanā? Hmm... Vispirms jāatzīst, ka man ir tāds sapnis, bet tad domājot tālāk - es to sasniegšu un tad? Kas būs pēc tam? Un tad uznāk bezjēdzības sajūta, kas ilglaicīgi ir kaitīga organismā.
Mjā, laikam sen neesmu izrunājusies.
Pamēģināšu atcerēties, kas vēl noticis. Ievērības cienīgs.
Pirku musulmaņu veikalā apelsīnus, jo tur ir sasodīti lēti.
Un nesen man kāds kaut ko aizrādīja šeit, lai beidzu saskatīt un rakstīt tikai negatīvo un pievēršos pozitīvajam. And I'm like -wow wow wow? What? Man neviens neaizrādīs par pozitīvi/negatīvi. Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas visur izmisīgi meklē tikai pozitīvo, BET tas taču nenozīmē, ka esmu nelaimīga vai ko tādu. Esmu laimīgāka par tiem pozitīvistiem, jo nemānu sevi.
Ok, viss. Beidzu.
Jauku naksniņu!