Vakar ar savu Cēsu draudzeni domājām no kā taisīt lampu, pavazājāmies pa veikaliem. Mums ir pārāk daudz ideju, bet nekas kas vēl nebūtu izdomāts, nu tās - "Wow, cik interesanti! Kā es to neiedomājos?". Vēl jau ir laiks un gan jau īstā ideja atnāks pati. Pagaidām man tā notiek visu laiku.
Vakar svinējām valsts svētkus. Paēdām nom nom vakariņas, paskatījāmies salūtu. Pa svētku saldo ēdienu ir atsevišķs stāsts. Visu dienu kaltēju rupjmaizi. Sakalta. Un tur jau tā problēma. Nevarēja nekā sataisīt rīvmaizi. Izmēģinājām visādus veidus - ietīšanu dvielī un sišanu pret visādām virsmām, klapēšanu, rīvēšanu blā blā. Beigās Reinis paņēma un visu sarīvēja. Malacis! Sanāca gandrīz, kā es gribēju. Tikai Lācēns pārcentās ar putukrējuma kulšanu un sanāca neliels sviests. Visam vajadzēja sasūkties, bet mēs nebijām tik pacietīgi un rupjmaizes kārtojumu, kura tapšanā piedalījās visi, apēdām skatoties pirmo filmu.
Tad sekoja gremdēšanās atmiņās par bērnību - vecās dziesmas. Auč! Tik sen nekas TĀDS nebija dzirdēts. Un labi, ka tā.
Ak jā! Puse dienas pagāja mazgājot traukus. Un tad darot to atkal, jo pēc ēst gatavošanas virtuve izskatās (kā izteicās kaimiņiene, kas šorīt ar savu skaļo kliegšanu mani pamodināja. Man nepatīk tā piecelties, uzreiz tāda trauksmes sajūta. Sastrīdējās ar savu draugu un kaut kur aizbrauca ar autobusu.) - MESS.
Šodien vakariņas netaisīšu, jo man jāiet uz kafeni ēst ar Reini. Ha hā! Bezmaksas vakariņas :D Bet īstenībā man slinkums iet...
Lasīju no rīta. Man ļoti patīk tā Traģēdija.

1. Shrek Forever After - šis bija kaut cik smieklīgs, ja salīdzina ar 3. Jap.
2. When in Rome - . . .
3. Brick - patika. Ja Reinis nepateiktu, es pat neiedomātos, kas ir tas čirkainais aktieris. Hah. Man jau bija nojausma, ka aiz tā visa stāv sieviete.