Jau trešā nedēļa šeit. Mjā. Gribas mājās, savā gultā, lai arī šeit ir ļoti liela un ērta, gribās savā istabā, gribās kaut kut Rīgā iedzert kafiju, gribās Latvijas rudeni... Bet šogad nespīd (pēdējais). Nevaru sagaidīt 17. decembri!
Šodiena bija mājas diena. Mazgāju drēbes, kuras veļasmašīnā nevar likt + nokopu lielo trauku kaudzi, mocījos nežēlīgās sāpēs (vēders) un tad neko. Ā! Pārveidoju savu klabu. Sagribējās kaut ko jaunu. Un nokrāsoju nagus spilgti sarkanus, lai lietainajā rītdienā ir kāds prieks. Vakar Lācēns man nopirka mazu, jauku pusdienu kastīti, kur ielikt maizītes skolai. Rīt paņemšu tēju un ceru, ka kaut kur klusumā viena varēšu papusdienot.
Rītdiena. Nemaz negribas. Klausīties visas tās bezjēdzības telpā, kuras izkārtojums neļauj koncentrēties un noskaņoties kam nopietnam.
Ā! Vakar saņēmām paciņu rīta pusē. Viena maza un pilna ar ēdienu, otra liela un arī pilna ar ēdienu :D Labi, lielajā bija arī drēbes. Bija tik jauki saņemt kaut ko no mājām. Un tagad ir tik nereāla sajūta, kad ziežu uz RUPJMAIZES Valmieras SVIESTU.
Jāsaņemas un jāčāpo uz dušu.