It kā jau būtu jāgatavojas angļu valodas eksāmenam, bet ne jau sestdienā.
Šodien jauki pamināmies ar riteņiem. Sanāca  kādi 11 vai 12 kilometri. Vasaras, precīzāk, siltā laika mīnuss, milzīgs mīnuss ir kukaiņi. Tik daudz. Īpaši odi. Vakaros pat nevar uzvarēt Lācēnu badmintonā un pa dienu ēnā ir neizturami, kas nozīmē, ka novusā arī nevaru viņu uzvarēt, jo vnk mēs tās spēles nespēlējam, bet gan jau, kkad vēlāk būs ok. Pēc tam cepām šašlikus. Nesanāca tik labi kā tēvam, bet bija ēdami.
Mmm... ļoti sagribējās kādu  lielu riteņizbraucienu. Kādreiz vasarās vai pēc skolas mēs ar aiju devāmies atklāt jaunas un interesantas vietas. Bija jauki. Inčīgi, ka mazajos veikaliņos nekurienē bija visādas dīvainas lietas, kas nav lielajos. Žēl, ka tagad visi tie veikali slēgti un ar izsistiem logiem.
Hmm.. novērsa te visādas lietas mani no domām, aizmirsu, ko gribēju teikt. Nu nekas.
Ā! Jaunais Druvas saldējums ar rupjmaizi ir visai labs, bet tur pietrūkst plūmju zaptes, ko paši pielikām klāt.
Šovasar būs jāsavāra daudz dažādi ievārījumi.
Un atcerējos. Biju Brīvdabas muzejā. Tur tā nedaudz jaunākā māja kalnā mani ļoti saviļņoja. Nelielas izmaiņas un tā būtu mana sapņu māja laukos. Gribētu tā, lai kaimiņi nav ne tālu, ne tuvu. Lai ir liels pagalms ar vairākām ēkām. Un vēl tur bija tik jauks, mazs šūpulītis. Biju aizmirsusi kā tur izskatās, atcerējos tikai vienu vietu.
Ja sanāks, vakaru noslēgsim ar Coco before Chanel.