14.6.18 17:45
Vai reiz pienāks tā diena, kad es nomierināšos? Es pie pirmās izdevības uzplēšu visas kreveles un varu asiņot no jauna.
14.6.18 17:41
Bet, nē, ir tomēr diezgan traki. Gangrēna no manām krūtīm drīz būs tikusi līdz manai galvai. Es jūtu, kā es arvien vairāk pūstu bailēs no ēnas vai acu skatiena jeb drīzāk tā trūkuma.
14.6.18 17:07
Labākais līdzeklis pret pārlieku augstu pašvērtējumu ir apziņa, ka nemāki zīmēt un visādi citādi kopumā esi neizdevies cilvēkradījums.
13.6.18 23:42
Bet es patiešām ticu, ka esmu akls. Es skatījos spogulī, bet tur neviena nebija.
13.6.18 22:28
Plejliste "Mūzika no grupām, kam piestāvētu uzstāties mākslas galerijās vai koncertzālēs ar parketa grīdām"
12.6.18 18:02
Es izkritu cauri sev melnajā caurumā.
8.6.18 21:07
Es esmu diezgan drošs, ka lielākā daļa manu draugu (utt.) uzskata, ka es esmu ļoti iedomīgs un ka man svarīgāk ir parunāt pašam nevis dzirdēt, kas citiem sakāms. Man jau gribētos naivi domāt, ka tā nav taisnība un pie visa vainojams tas, ka es hroniski nespēju pateikt neko atbilstošu tai situācijai/tēmai.
5.6.18 19:05
Man ir apsēstība visu laiku pētīt savu seju un augumu visos iespējamajos spoguļos, skatlogos un peļķēs. Esmu vareni neglīts un depresīvs Narciss.
26.5.18 16:21
Manā istabā ir ļoti daudz zirnekļu. Ir ļoti interesanti vērot, kā tie rāpo pa sienām vai galdu, vai manu roku.
26.5.18 12:19
Jūtu kā es ar katru dienu kļūstu arvien vairāk neciešams.
Man vēl ir jebkādi draugi tikai tāpēc, ka viņi mani neredz biežāk kā reizi nedēļā.
25.5.18 23:26
E., tu taču esi galīgi nojūdzies. Ir vieglāk izrakt kapu un aizbērt to no iekšpuses nekā pavadīt vienu šādu vakaru vienam pašam un bezdarbībā.
24.5.18 16:10
Es aprakšos dziļi zemē un neviens manis vairs neredzēs nekad nemūžam. Ko nu tad bez manis iesāks?
23.5.18 23:15
Es esmu sarijies saldumus un nezinu, kur likties. Es taču tūlīt pārsprāgšu.
22.5.18 13:41
Nekad jau nav tā, ka sirc beidz sāpēt pēc kaut kā tieši ārpus tās tvēriena.
21.5.18 21:17
Šodien pirmoreiz trīs vai četru gadu laikā asiņoja deguns. Man pietrūka šīs sajūtas.
19.5.18 22:45
Visu mirušo asinis satek milzīgā zelta traukā ar inkrustētiem dimantiem un sarkaniem opāliem. Dievi to smeļ ar saviem biķeriem, un tad viņi dzīro bezgalīgi garās svinību zālēs ar zvaigžņotiem griestiem.
18.5.18 23:01
Mani ļoti interesē, ko mani draugi par mani runā aiz manas muguras. Nevis tāpēc, ka man būtu par kaut ko paranoja (a moš tomēr) vai es domātu, ka mani konstanti nodirš (a moš tomēr). Varbūt tur tiek izteiktas kādas patiesības, kuru eksistenci es pat neapjaušu. Katrā ziņā, būtu ļoti fascinējoši to kādreiz uzzināt.
11.5.18 12:51
Es nekad neatceros savus sapņus. Arī tikko pamostoties no miega. Parasti viss, ko es atceros ir kaut kādi atsevišķi blāvi kadri kā sena bērnības atmiņa vai arī pārāk izgaismota fotofilmiņa. Tie sapņi, kas man dažreiz paliek atmiņā, ir kaut kādas it kā ikdienišķas situācijas, visbiežāk, sarunas ar cilvēkiem, tikai jocīga/sireālā iestatījumā, piemēram, sēžu un runājos ar kaut kādu paziņu kādā vietā, kas ar to ir pilnīgi nesaistīta, vai arī eju pa ielu uz kādu vietu, kur pavisam noteikti nevar nokļūt, ejot pa šo ielu. Vārdsakot, absolūti neinteresantas lietas. Arī pēc kaut kādiem spēcīgiem pārdzīvojumiem, tas nekad nav atspoguļojies manos sapņos, drīzāk ir bijis tā, ka es vienkārši nespēju aizmigt. Tādēļ man ir zināma skaudība pret cilvēkiem, kuriem ir bieži un kolorīti sapņi, lai gan es apzinos, ka ļoti daudzi labprāt būtu manā vietā šajā jautājumā.
8.5.18 22:39
Vairāki viens ar otru nesaistīti mani draugi/paziņas ir teikuši man vai arī kādam citam, man atrodoties viņu klātbūtnē, ka es "esmu ļoti gudrs," kas manī raisa diezgan dīvainas sajūtas, jo man šķiet, ka tas ir ļoti tālu no patiesības.
Droši vien iemesls, kāpēc tie daži cilvēki ir tā izteikušies, ir tas, ka esmu zināmi erudīts pāris šaurās tēmās, un man es ar šīm ne pārāk lietderīgajām zināšanām labprāt plātos apkārt. Man gan liekas, ka "būt gudram" nozīmē kaut kādu plašāku spriestspēju un saprašanu par lietu kārtību -- varētu to saukt par viedumu --, nevis vienkārši spēju iegaumēt kaut kādus sausus faktus.
Piemēram, "gudri" cilvēki spēj uzturēt nopietnas, varētu arī teikt pasmagas, sarunas un novest tās pie kaut kāda atrisinājuma. Manā gadījumā tas pārsvarā ir izvērties kā otra (trešā, ceturtā utt?) sarunas dalībnieka gariem monologiem, starp kuriem iespraucas manis izvaidēts nīkulīgs "nu jā" vai "tā nu tas ir." Varbūt tas no manis patiešām arī tiek sagaidīts, bet es no šādām situācijām ar šiem cilvēkiem esmu izvairījies?
Man derdzas nebūt spējīgam saprast un saprasties.
26.4.18 01:36
Ja es saduršu sevi sirdī, kādi putni no manis izlidos?