00:53
dūkoņa pie pakauša sienasiespiesta stūrī vakar
tā nebija tāda kā rīt un
vairs nezinu kādā vārdā to saukt
troksnis pirms tukšuma pēdējais
autobuss aizbrauc prom kur
agrāk bij mājas un tagad
galapunkts bez vārda
kliedziens melnajā caurumā
iekritis un laiks apstājies
pieturā starp mirkli un mūžību
vienmēr pakausī dūc