22:39
Vairāki viens ar otru nesaistīti mani draugi/paziņas ir teikuši man vai arī kādam citam, man atrodoties viņu klātbūtnē, ka es "esmu ļoti gudrs," kas manī raisa diezgan dīvainas sajūtas, jo man šķiet, ka tas ir ļoti tālu no patiesības.Droši vien iemesls, kāpēc tie daži cilvēki ir tā izteikušies, ir tas, ka esmu zināmi erudīts pāris šaurās tēmās, un man es ar šīm ne pārāk lietderīgajām zināšanām labprāt plātos apkārt. Man gan liekas, ka "būt gudram" nozīmē kaut kādu plašāku spriestspēju un saprašanu par lietu kārtību -- varētu to saukt par viedumu --, nevis vienkārši spēju iegaumēt kaut kādus sausus faktus.
Piemēram, "gudri" cilvēki spēj uzturēt nopietnas, varētu arī teikt pasmagas, sarunas un novest tās pie kaut kāda atrisinājuma. Manā gadījumā tas pārsvarā ir izvērties kā otra (trešā, ceturtā utt?) sarunas dalībnieka gariem monologiem, starp kuriem iespraucas manis izvaidēts nīkulīgs "nu jā" vai "tā nu tas ir." Varbūt tas no manis patiešām arī tiek sagaidīts, bet es no šādām situācijām ar šiem cilvēkiem esmu izvairījies?
Man derdzas nebūt spējīgam saprast un saprasties.