šķiet, pavisam netīšām esmu pielikusi savai mīļākajai krūzītei ne to labāko enkuru. Cerams, ka tas izzudīs, ja nē, būs jāpērk jauna krūzīte.
par mantām, lietām.
Tev tās ir svarīgas? nē. protams, pareizi būtu teikt nē, un to sakot mazliet melot pašam sev.
things.
stuff.
un visas pārējās šņagas
vatevā.
Divas reizes sākt dzīvi no absolūtās nulles ar to, kas tev mugurā un viss? pamēģini. pamēģini kādas reizes trīs, varbūt tad no sirds spēsi skatīties acīs kaut vai sava superfotoaparāta lēcā un teikt - tu neesi nekas, tu esi tikai viena fakina lieta, ar kuru apkrauties dzīves laikā.
es spēju.
pateikt simtniekam tieši ūdenszīmēs - tu esi tikai viens nožēlojams papīra gabals, man tu neko nenozīmē - deal with it.
nemelošu - to es vēl nespēju.
lai gan - naudai nozīme - padarīt mūsu dzīvi komfortablāku, un ta kā nauda pati par sevi šo komfortu nesniedz (izņemot apziņu, ka tev tā ir un ka tu tgd esi baigi krūtais pacans, kurš var realizēt visus savus kroplos bērnības sapņus), secinam - komfortu sniedz tās pašas sasodītās lietas un vēl šādi tādi pakalpojumi, kurus nu var nopirkt par skanošo un diplomātiju. vatevā.
tātad - šķiet pēc gada es varēšu teikt arī -
nauda?
hahahahahahahahahahahahahāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāā!
un līdzjūtīgi smaidīšu par saviem draugiem, kuri pelna diplomu pēc diploma, staigā no prestiža darba uz prestižāku, gulda savas miesas arvien lielākos dzīvokļos, un piektdienu vakaros stūķē savus trīs kreklus čemodānā, lai varētu atpūtinat savu kāju sēnīti kaut kur zem palmām.

man ir pamatkapitāls, lai izdzīvotu šo dzīvi līdz mielēm un pat vēl mazliet vairāk.
man ir pamatkapitāls, lai izbaudītu šo dzīvi tā, ka mirstot varētu teikt - velns, tas gan bija super.
man ir pamatkapitāls, lai varētu vispār nedzīvot.
brīvās gribas verdzene.

p.s. es šodien esmu gatava sakost zobus un iet cilvēkos.