ir divi vārdi, no kuriem bēgu kā bomzis no ziepēm. lūk -
vajag parunāt.
ļoti ceru, ka man neuznāks histērisku smieklu lēkme, kad nabadziņš uz paplātes man rādīs savu cieti izkakāto, formītē ielikto domu kluci ar pamatīgu apšaubāmas kvalitātes un izcelsmes argumentu garnējumu pa virsu, cerēdams, ka tā mazinās smaku.
Made in LV, vecīt.