skely_fly

Ejot mājās no darba sajutu rudens vēsmu. Ne tikai... Es vispār nezinu ko es gribu ar šo ievadu vispār pateikt.

Gribēju pateikt, ka cilvēkā var iepatikties prāts, domas tik ļoti, ka ir ļoti. Nē. Es nerunāju par iemīlēšanos, patiku utt. Es runāju tiešām tikai par to, kas darās cilvēkam prātā.

Tā sajūtam, kad kāds liek sajūsties tā, kā juties pirms četriem gadiem - skumjas, vientulību, patīkamo mieru un viļņaino sajūtu, kad ej pa ielu un līgojies kādai melodijai līdzi, jo citādāk nevar.

Es šo stāvokli varētu pielīdzināt narkotikām, kad Tu esi kaut kur - ne šeit un tagad. Tu paskaties uz apkārtni citādāk no jauna. Jā. Šodienas vārds ir sajust.

Pilnīgs visums šovakar notiek. Es nezinu kāpēc, bet sovasar ir tāds laiks, kad atceries, uzvedies, domā, kā to darīju agrāk, kā vecā es. Tāda, kura bija bez darba un bez pieaugušo rutīniskajām problēmām. Es, mūzika, vārdi un, un vēlreiz es.

Maļu visu apkārt un tas nozīmē laikam, ka nav īstais laiks piebāst šeit drazas paturēt pie sevis un atcerēties, ka man bija "sajūtas".




Varbūt pat pēdējo reizi.