skely_fly

Kas skaitās mājās? Māju sajūta?
Hm, šodien man par to lika aidomāties, respektīvi ietrieca manu sirdi tieši asfaltā un paspārdīja ar kāju.
Liekas, ka es esmu ģimenē tā melnā ave. Melna ar pelēkām spalvām. Dzirdot visu sacīto. Visu, visu, ko man teica, sajūtos maigi sakot ļoti slikti. Es esmu tā, kas ģimeni uzskata par kko nenozīmīgu. Es esmu tas objekts, kas neiederās. Citējot:"Tu vienmēr esi bijusi citādāka, Tev mājas nenozīmē neko". Jā. Kā var saprast terminu mājas, kad es pa īstam nekur neesmu tās izjutusi. un tagad, tieši tagad, kad atradusi vietu bez strīdiem un saspringuma... Vai tas ir nosodāms, ka nevēlos doties uz vietu, kur visi jūtas nelaimīgi. Kādas tur māju sajūtas. Kaut uzskatīju un uzskatu[?] Uzskatu? Par mājām.
Pirmājās mājās jeb dzimtās mājas tēvs mani izdzina. Tēvs.
OTrās mājās es īsti gribēta ar nebiju. Kaut biju pieķērusies ar visu sirdi. Un pārējās vietas pat jēgas nav minēt.

Tas ir viens. Otrs. Vai tiešām es esmu tik slikta māsa, meita utt? Vai tiešām?
Es pat visu, kas darās manā galvā nevaru izlikt. nevaru.

Lielākais, mazākais, kaut kas ir tas, ka radās sajūta, vai tiešām mani atgrūž mana tēva plauktā? Tik pat egoistisku? Jā. ir tur daļa egoisma. Negribu strīdus, asaras, bet vai tad es neesmu pelnījusi vietu kā glābiņu, kas tagad man ir?

Hā. Šodien tik pretīgs un sāpīgs likās vārds "Baiba". Pirmo reizi ienīdu to, ka tā mani sauc, ka ir tāds vārds un ar visu to, kas esmu es vai to, kas ir viss man apkārt.
Fuck it. Nespēju izskaidrot. Pat ne sevi. Tikai uzzliekot tikai stiklainās acis un viss.

Duncis un viss.