Kas būtu, ja būtu
Posted on 2012.05.28 at 11:46
Kas būtu, ja būtu?
Vai tad tas nav burvīgs jautājums? Liek cilvēkam aizdomāties par to, ja katrs mēs izvēlētos mazliet citādāku likteņa ceļu... Varbūt būtu labāk, varbūt sliktāk. Bet būtu.
Pēdējā laikā šie jautājumi mani vienkārši izēd. Nejūtos vairs es, nejūtos vairs vairāk par masu. Izsmēlusi sevi atstājot tikai glābšanas pilienus - atmiņas.
Hā. Pēdējā laika kavējos nepārtraukti atmiņās. Kā teiktu Ieva - dzīvoju pagātnē. Kāpēc? Tāpēc, ka tur es jutos labāk. Nē. Nē. nē. Nav tā, ka man tagad būtu slikti. Pilnīgi un galīgi nē. Vienkārši tad bija tad. Tagad vairs nav tad. Eh.
Es saprotu, ka man viss ir labi, gads ko mācīties, darbs ir, dzīves vieta ir, pat mājdzīvnieciņš ir, bet kaut kā nav. Maz brīvības - tādas brīvības. Es pat nezinu kā parakstīt, bērna brīvības?!?!
Šajā ziņā apskaužu Tomu, viņš ceļo un dara, kas patīk, bet man ir atbildība un pienākumi pret sevi un citiem. Tā esmu audzināta...
Skumjākas ir tas, ka es apzinos, ka es čikstu tikai, bet celties un darīt man nav spēka, vēlos visu dienu gulēt gultā klausīties mūziku, lasīt grāmatu un neko citu.
Ak! Mani pat neaizrauj fotogrāfija vairs. Mani neaizrauj nekas, kas agrāk likās tik ļoti - jā! tas ir mans.
Arī par cilvēkiem runājot gribētu teikt, ka viss kārtībā, bet man negribās atlaist personu prom. Kaut saprotu, ka nekā tuva nebūs, es esmu egoiste un gribu paturēt viņu tikai sev nepadomājot par to, kā jūtās tas cilvēciņš kuru moku.
Gribās izslēgt gaismas slēdzi uz mēnesi un aizmigt sapņot tos trakos sapņus, kurus sapņoju katru nakti, kad aizmiegu.
Es vēlos būt bērns.
Vai tad tas nav burvīgs jautājums? Liek cilvēkam aizdomāties par to, ja katrs mēs izvēlētos mazliet citādāku likteņa ceļu... Varbūt būtu labāk, varbūt sliktāk. Bet būtu.
Pēdējā laikā šie jautājumi mani vienkārši izēd. Nejūtos vairs es, nejūtos vairs vairāk par masu. Izsmēlusi sevi atstājot tikai glābšanas pilienus - atmiņas.
Hā. Pēdējā laika kavējos nepārtraukti atmiņās. Kā teiktu Ieva - dzīvoju pagātnē. Kāpēc? Tāpēc, ka tur es jutos labāk. Nē. Nē. nē. Nav tā, ka man tagad būtu slikti. Pilnīgi un galīgi nē. Vienkārši tad bija tad. Tagad vairs nav tad. Eh.
Es saprotu, ka man viss ir labi, gads ko mācīties, darbs ir, dzīves vieta ir, pat mājdzīvnieciņš ir, bet kaut kā nav. Maz brīvības - tādas brīvības. Es pat nezinu kā parakstīt, bērna brīvības?!?!
Šajā ziņā apskaužu Tomu, viņš ceļo un dara, kas patīk, bet man ir atbildība un pienākumi pret sevi un citiem. Tā esmu audzināta...
Skumjākas ir tas, ka es apzinos, ka es čikstu tikai, bet celties un darīt man nav spēka, vēlos visu dienu gulēt gultā klausīties mūziku, lasīt grāmatu un neko citu.
Ak! Mani pat neaizrauj fotogrāfija vairs. Mani neaizrauj nekas, kas agrāk likās tik ļoti - jā! tas ir mans.
Arī par cilvēkiem runājot gribētu teikt, ka viss kārtībā, bet man negribās atlaist personu prom. Kaut saprotu, ka nekā tuva nebūs, es esmu egoiste un gribu paturēt viņu tikai sev nepadomājot par to, kā jūtās tas cilvēciņš kuru moku.
Gribās izslēgt gaismas slēdzi uz mēnesi un aizmigt sapņot tos trakos sapņus, kurus sapņoju katru nakti, kad aizmiegu.
Es vēlos būt bērns.
Control
Posted on 2012.05.28 at 12:06
Vai esat redzējuši filmu control?
Savā ziņā sajūtas līdzīgas
Izcila filma, izcili aktieri izcils stāsts. Izcila aiziešana...
http://www.youtube.com/watch?v=7c2_B_cW
http://www.youtube.com/watch?v=ZGMDBppW
Izcila mūzika.
Visam izcilajam kādreiz jāpazūd...
Savā ziņā sajūtas līdzīgas
Izcila filma, izcili aktieri izcils stāsts. Izcila aiziešana...
http://www.youtube.com/watch?v=7c2_B_cW
http://www.youtube.com/watch?v=ZGMDBppW
Izcila mūzika.
Visam izcilajam kādreiz jāpazūd...