Pirmā.
Posted on 2011.09.19 at 10:24Garastāvoklis::
calm
Pēkšņi aizdomājos par manu pirmo cigareti.
Es biju pa visam maziņa. Ar Martu spēlējāmies ārā uz lielas segas. Klucīši and stuff. Tēva mājas. Mājas, kur dzīvoju līdz kādai 8. klasei. Vieta pie meža. Vieta, kur uzaugu. spēlējāmies. Man bija kādi, hm, 5-6 gadi. Es redzēju, ka Tētis pīpē "Prima" [ko citu Lauku vecim vajag. Cik Tētim tad bija? Ja tgd ir 60, tad tad bija [rēķina] ap 45.
Mēs abas domājām, ka vajag pamēģināt, jo Tur kaut kam wow jābūt. Zināt. Tētis pīpē bieži, brāļi ar. Varbūt riktīgi garšīgs. Tā lūk es nočiepu cigareti vai divas. Īsti neatceros. Un ko uzpīpējām to laik sausajā tualetē, kas atradās pie malkas šķūņa. Un goda vārds, neredzēju es prikolu. Mute palika negaršīga. Nesapratu, kāpēc vajag pirkt? Labāk končas nopirkt. Tajos laikos nebija mums tik labi, kā tagad, kad naudiņas pietiekas saldumiem utt. Tad bija, ka galvenais maizīte mājās.
Martai ar nepatika.
Tagad man ar nepatīk cigaretes. Parastās cigaretes. Tinamā tabaka. Tā smarža gan man ļoti patīk. Manuprāt. patīk tāpēc, ka bija puisis, kas pīpēja tieši tinamās. "Ja bojā veselību, tad bojā skaisti." Ir maza daļa manis, kas sajūt šo smaržu, kad kāds pīpē. Man saistās ar viņu. Jo viņš bija tas, kas iemācīja skatīties mazliet citādāk, mazliet dziļāk. Puišu ziņā latiņu pacēla ļōōōti augstu.
Jāatzīst, ka es pa retam arī paņemu cigareti pie lūpām. Bet tas tīri stresu noņem un nav tik bieži, lai teiktu, es pīpēju.
Cik dīvaina bērnības atmiņa. Varbūt tādas ir tikai man. Bet nu. Katram bērnam ir vēlme atdarināt savus vecākus un cilvēkus, kas skaitās pieaugušie. Viņi tak zina labāk, tā viņi saka un spriež. Bet vai tiešam visu tie zin labāk?
Es biju pa visam maziņa. Ar Martu spēlējāmies ārā uz lielas segas. Klucīši and stuff. Tēva mājas. Mājas, kur dzīvoju līdz kādai 8. klasei. Vieta pie meža. Vieta, kur uzaugu. spēlējāmies. Man bija kādi, hm, 5-6 gadi. Es redzēju, ka Tētis pīpē "Prima" [ko citu Lauku vecim vajag. Cik Tētim tad bija? Ja tgd ir 60, tad tad bija [rēķina] ap 45.
Mēs abas domājām, ka vajag pamēģināt, jo Tur kaut kam wow jābūt. Zināt. Tētis pīpē bieži, brāļi ar. Varbūt riktīgi garšīgs. Tā lūk es nočiepu cigareti vai divas. Īsti neatceros. Un ko uzpīpējām to laik sausajā tualetē, kas atradās pie malkas šķūņa. Un goda vārds, neredzēju es prikolu. Mute palika negaršīga. Nesapratu, kāpēc vajag pirkt? Labāk končas nopirkt. Tajos laikos nebija mums tik labi, kā tagad, kad naudiņas pietiekas saldumiem utt. Tad bija, ka galvenais maizīte mājās.
Martai ar nepatika.
Tagad man ar nepatīk cigaretes. Parastās cigaretes. Tinamā tabaka. Tā smarža gan man ļoti patīk. Manuprāt. patīk tāpēc, ka bija puisis, kas pīpēja tieši tinamās. "Ja bojā veselību, tad bojā skaisti." Ir maza daļa manis, kas sajūt šo smaržu, kad kāds pīpē. Man saistās ar viņu. Jo viņš bija tas, kas iemācīja skatīties mazliet citādāk, mazliet dziļāk. Puišu ziņā latiņu pacēla ļōōōti augstu.
Jāatzīst, ka es pa retam arī paņemu cigareti pie lūpām. Bet tas tīri stresu noņem un nav tik bieži, lai teiktu, es pīpēju.
Cik dīvaina bērnības atmiņa. Varbūt tādas ir tikai man. Bet nu. Katram bērnam ir vēlme atdarināt savus vecākus un cilvēkus, kas skaitās pieaugušie. Viņi tak zina labāk, tā viņi saka un spriež. Bet vai tiešam visu tie zin labāk?