skely_fly

Jā. Jauks pasākums Melnajā Piektdienā.
Jauks.
Un jauks. Es sen nebiju jutusies tā. Tā. Cieši klāt un reāli klāt, ne tikai tās sajūtas, ka blakus. Bet kkas vairāk nekā vnk.
:D Pat grūti pateikt.
Kā magnēts, ka vēlme būt tuvāk, bet tajā pašā laikā negribās. Lai magnēts būtu tik ciešs.

Ironija. Tieši, kad tiešām man tā vairāk iepatīkas. nu kaut cik. Tad nu sanāk tas, ka laika nav.
Citēju Artas Teikto:"Iedomājies zini viņu kā tādu jau gadu, bet kkas sākās 20 dienas pirms aizbraukšanas."

Jā. Es vienmēr esmu gāze un bremze reizē.
Un ko man tagad darīt?
ES Vairs negribu nekur braukt. Tiešām.
LAbi, būs nedēļa, ko izdomāt.

Bet tiešām. "Tik labi".

Protams, es visu vienmēr vienkāršajā sarežģīju. Un sarežģītajā vienkāršoju. Bet citādāk es nemāku.

Svarīgākā doma no manis - "Man bail no visa, kas var notikt. Nenotikt. Sajukt. Sabrukt un pazust.Reāli es par daudz domāju. Par daudz analizēju to. Iespējams. Tur nekā nav. Iespējams. Tur kkas ir. Bet diez vai kkas būs".

Es negribu atdod kādam sevi un lai tas izmestu miskastē. Kā arī negribu paņemt pārāk daudz un saprast, ka tomēr tas nav MAN īstais.

Tik sarežģīti. Iedomu sarežģījumi.

Tad kāds gudrs cilvēks pasaka. Ko īsti man darīt?