Rīts pirms rīta.
Posted on 2010.11.26 at 11:50
Miegs nāk. Ah. Kā es gribētu pa nakti mierīgi dzīvoties un dienā gulēt. Pūce. Pūce. Kāpēc pūce? Cik zinu ūpji arī pa naktīm lidinās un dzīvojās.
Ārā negribās iet. Auksti. Nepatīk ziema. Varbūt pa šiem mēnešiem 3 dienās man patiks - pikoties, snovot utt. Bet citādāk palikt mājās zem segas.
Atvēru ledusskapi paēst brokastis un.. sapratu, ka nav ko ēst. Nu itkā pilns ledusskapis. Bet nekā. Nekā ko gribētos. Ne dārzeņu nekā. āh.
Tāpēc apēdu divus banānus. mm..
Es tiešām vakar izjutu to, ka trūkst miega. Sākās gļuki. :D + Likās viss tik dīvains. Ne tā, kā tam vajadzētu būt.
Vispār kā vajadzētu būt?
Egoisms -
Citiem vārdiem sakot, psihologi uzskata, kad egoisms piemīt visiem psihiski veseliem cilvēkiem. Egoisms – tā nav ne slikta vai laba atzīme, bet gan tā ir rakstura iezīme, kura var būt attīstīta lielākā vai mazākā mērā. Tāpēc nav vērts kādu nosodīt par egoisma esamību: nosodīt var tikai to pakāpienu kurā tas rodas. Tā rašanās laikā ir vēl pieskaitāms arī paviršais egoisms (es esmu viss, bet visi pārējie ir nulles), pašsagraujošais egoisms (es esmu nekas, paskatieties kāda esmu es niecība) un veselais egoisms (sapratne par savām un citu vajadzībām un to saskaņošana ar savu labumu). Pirms pievērst uzmanību veselajam egoismam, parunāsim par slimo egoismu. Tas ir pēc analoģijas hipervitaminozei, hipovitaminozei un avitaminozei, slimo egoismu var iedalīt hiperegoismā, hipoegoismā un anegoismā.
Hiperegoisms
To var dēvēt arī par paviršu egoismu. Diezgan bieži saskan kopā ar galējām egocentrisma narcicisma formām, kad cilvēks nespēj apzināties, kad zilais balons lido ne tikai virs viņa. Iemesli hiperegoisma formulēšanai ir ļoti daudz – sākot no bērna lutināšanas bērnībā līdz neticībai sev, ko rada mīlestības un uzmanības deficīts.
Ir jāpievērš uzmanība drauga motīviem un rīcībām, ja viņš:
*
Ir staigājoša tēla ilustrācija “mērķis attaisno līdzekļus”;
*
Gaida no citiem piekāpšanos, bet pats nav gatavs iziet uz kompromisiem;
*
Sistemātiski pārtulko ikvienu tēmu apspriešanai kā sev tīkamu;
*
Noraida pat savu vainas atzīšanu, patstāvīgi šauboties par citu taisnību;
*
Uzspiež apkārtējiem savu viedokli
*
Pieprasa kompensāciju par jebkuru savu darbību;
*
Cenšas izkļūt no grūtām situācijām uz citu rēķina;
*
Dara tikai to, kas viņam nes labumu tuvākajā nākotnē
*
Nospļauties uz visu, izņemot savu dārgo personību.
Sekas
Tie, kuri mīl teikt, kad cietsirdīgam egoistam labi dzīvojas, var nomierināties. Savstarpējās attiecībās nekas nedarbojas, stingri atgādinot fizikas likumus. Katrā gadījumā pretestības spēks neliek sevi ilgi gaidīt: hiperegoists agri vai vēlu saskarsies ar apkārtējo nosodīšanu. Apkārtējie sapratīs, kad attiecībās ar viņu nav vērts iet dziļāk, bet labāk vienkārši palikt kā paziņām, kolektīvā arī viņus nemīl, bet “otrai pusītei” agri vai vēlu spēle vienos vārtos sāk apnikt.
Pie šādas šausmīgas ainas vēl jāveic viena piebilde: līdz tam, kad egoistam virsū gulsies visas iespējamās bēdas, viņš pamatoti uzspēj sabojāt arī apkārtējiem dzīvi. Bet ja iemīlējušies var vilties un šķirties, bet pie tam vecāki tajā arī vainojami, kad par tādiem bērni izaudzināti, tad visspēcīgāk cieš egoista bērnība.
Ārstēšana
Cīnīties ar svešu egoismu nav patīkama nodarbe. Visvieglāk ir samazināt kontaktu ar hiperegoistu un neļaut bojāt viņam Jūsu dzīvi. Piespiesta ārstēšana reti kad palīdz, jo ieraudzīt savas problēmas tāds cilvēks pats nav spējīgs. Mainīt situāciju iespējams tikai ar stresa situāciju palīdzību. It īpaši ja trieciens būs radīts ar šādu pašu situāciju – absolūta egoista interešu ignorēšana, lietās, kuras viņam ļoti svarīgas.
Var mēģināt vienoties. Jūs izsakāt to, ar ko esat neapmierināts un piedāvājat vai nu pilnīgi attiecību pārtraukšanu, vai arī vienošanos, kur attiecības ietver sava veida tiesības un pienākumus. Ja egoists sapratīs, kad atteikuma gadījumā var pazaudēt daudz vairāk, kā Jūs, attiecības tomēr var nostabilizēties.
Hipoegoisms
Padomju laikā augstu tika vērtēti cilvēki, kuri tika audzināti tādā garā, kad sabiedriskais ir svarīgāk par personīgo. Bet tas izrādījās patiesība: visbiežāk cilvēkus ar pazeminātu egoisma izpausmi apkārtējie daudz vairāk mīl. Tāds cilvēks ir gatavs sniegt palīdzību, uzklausīt, novirzīt savas intereses otrajā vietā. Lai gan hipoegoistu vismazāk ciena kā personību.
Starp citu, nedrīkst uzskatīt, kad starp šāda tipa cilvēkiem ir sastopami vieni vienīgo labdari. Bieži vien zem šīs maskas slēpjas pataloģiska neticība sev, sevis nepieņemšana, nepieciešamība atslābināt vainas sajūtas attiecībā pret citiem, kā arī šī vainas apziņa, kad citu dēļ pašam nākas ar kaut ko ziedot. Hipoegoistiem dzīvē bieži nav viegli sakarā ar nerealizētiem mērķiem.
Bet apgalvot, kad ikviens neegoistisks cilvēks ir dziļi sirdī nelaimīgs, protams ir muļķīgi. Ja viņam paveiksies ar labklājīgiem apkārtējiem cilvēkiem, tad viņš parūpēsies par labu, bet tai pašā laikā nepraktisku biedru.
Sekas
Iespaidīga un nespējīga laicīgi paziņot par sevi, hipoegoistu nedaudz piemeklē globāla vilšanās dzīvē. Viņš var ieslīgt dziļā depresijā sakarā ar nerealizētām vēlmēm un apkārtējo netaisnīgu attieksmi.
Ārstēšana
Šeit ļoti svarīga ir svešu cilvēku palīdzība, kuri palīdzēs atpazīt personīgo vērtību. Starp citu, līdz ko mūsu upuris apjauš, kad dzīvot priekš sevis nav nekāds grēks, bet gan pilnīgi pieņemams un svarīgs uzdevums, apkārtējie sāk norādīt, kad šis cilvēks ir diezgan izmainījies bet ne uz labo pusi, un līdz ar to pieprasa, lai viss atgrieztos agrākajās sliedēs. Ir svarīgi nepadoties šim spiedienam un likt saprast apkārtējiem, kad atgriešanās pie agrākā nebūs. Jo vēl senajā Ķīnā kāds gudrs cilvēks ir teicis: Mazliet lielāks šķērslis mūs cilvēciskajā ceļā, tas ir pretspēks personīgajam “es”.
0% egoisms
Psihiski veselu cilvēku, kuri nerūpējas par sevi, nemēdz būt. Dzīvot bez saprātīga egoisma ir grūti. Galvenais cilvēka, kuram piemīt veselais egoisms, lepnums ir māka risināt savas problēmas ar citu cilvēku interešu palīdzību un pareizi izveidot prioritāšu sistēmu.
Jūsu egoisms ir pilnībā vesels, ja:
*
atvirzāt savu taisnību atteikties no kaut kā, ja uzskatāt, kad tas jums nes nelaimi;
*
saprotiet, kad jūsu mērķi tiks piepildīti pirmkārt, bet citiem ir tiesības uz savām interesēm;
*
spējat veikt jebkādu rīcību savā labā, cenšoties nenodarot ļaunu citiem, un arī spējat iziet uz kompromisu;
*
ir savs viedoklis un nebaidāties to izteikt pat tad, ja tas atšķiras no svešinieka;
*
gatavi aizsargāties ar jebkādiem veidiem pat tad, ja pašam un tuviniekiem draud briesmas;
*
nebaidieties kādu kritizēt, bet necenties pāriet uz rupjībām;
*
nepakļaujieties nevienam, bet necentieties arī kontrolēt citus;
*
cieniet partnera vēlmes, bet nepārkāpiet paši sev;
*
nemokieties ar vainas apziņu, izdarot secinājumus savā labā;
*
mīliet un cieniet sevi, neprasot no citiem aklu apbrīnu.
Pēc Oļesjas Sosņickajas materiāliem
EGOISMSMSMSMSMSMS!
Ārā negribās iet. Auksti. Nepatīk ziema. Varbūt pa šiem mēnešiem 3 dienās man patiks - pikoties, snovot utt. Bet citādāk palikt mājās zem segas.
Atvēru ledusskapi paēst brokastis un.. sapratu, ka nav ko ēst. Nu itkā pilns ledusskapis. Bet nekā. Nekā ko gribētos. Ne dārzeņu nekā. āh.
Tāpēc apēdu divus banānus. mm..
Es tiešām vakar izjutu to, ka trūkst miega. Sākās gļuki. :D + Likās viss tik dīvains. Ne tā, kā tam vajadzētu būt.
Vispār kā vajadzētu būt?
Egoisms -
Citiem vārdiem sakot, psihologi uzskata, kad egoisms piemīt visiem psihiski veseliem cilvēkiem. Egoisms – tā nav ne slikta vai laba atzīme, bet gan tā ir rakstura iezīme, kura var būt attīstīta lielākā vai mazākā mērā. Tāpēc nav vērts kādu nosodīt par egoisma esamību: nosodīt var tikai to pakāpienu kurā tas rodas. Tā rašanās laikā ir vēl pieskaitāms arī paviršais egoisms (es esmu viss, bet visi pārējie ir nulles), pašsagraujošais egoisms (es esmu nekas, paskatieties kāda esmu es niecība) un veselais egoisms (sapratne par savām un citu vajadzībām un to saskaņošana ar savu labumu). Pirms pievērst uzmanību veselajam egoismam, parunāsim par slimo egoismu. Tas ir pēc analoģijas hipervitaminozei, hipovitaminozei un avitaminozei, slimo egoismu var iedalīt hiperegoismā, hipoegoismā un anegoismā.
Hiperegoisms
To var dēvēt arī par paviršu egoismu. Diezgan bieži saskan kopā ar galējām egocentrisma narcicisma formām, kad cilvēks nespēj apzināties, kad zilais balons lido ne tikai virs viņa. Iemesli hiperegoisma formulēšanai ir ļoti daudz – sākot no bērna lutināšanas bērnībā līdz neticībai sev, ko rada mīlestības un uzmanības deficīts.
Ir jāpievērš uzmanība drauga motīviem un rīcībām, ja viņš:
*
Ir staigājoša tēla ilustrācija “mērķis attaisno līdzekļus”;
*
Gaida no citiem piekāpšanos, bet pats nav gatavs iziet uz kompromisiem;
*
Sistemātiski pārtulko ikvienu tēmu apspriešanai kā sev tīkamu;
*
Noraida pat savu vainas atzīšanu, patstāvīgi šauboties par citu taisnību;
*
Uzspiež apkārtējiem savu viedokli
*
Pieprasa kompensāciju par jebkuru savu darbību;
*
Cenšas izkļūt no grūtām situācijām uz citu rēķina;
*
Dara tikai to, kas viņam nes labumu tuvākajā nākotnē
*
Nospļauties uz visu, izņemot savu dārgo personību.
Sekas
Tie, kuri mīl teikt, kad cietsirdīgam egoistam labi dzīvojas, var nomierināties. Savstarpējās attiecībās nekas nedarbojas, stingri atgādinot fizikas likumus. Katrā gadījumā pretestības spēks neliek sevi ilgi gaidīt: hiperegoists agri vai vēlu saskarsies ar apkārtējo nosodīšanu. Apkārtējie sapratīs, kad attiecībās ar viņu nav vērts iet dziļāk, bet labāk vienkārši palikt kā paziņām, kolektīvā arī viņus nemīl, bet “otrai pusītei” agri vai vēlu spēle vienos vārtos sāk apnikt.
Pie šādas šausmīgas ainas vēl jāveic viena piebilde: līdz tam, kad egoistam virsū gulsies visas iespējamās bēdas, viņš pamatoti uzspēj sabojāt arī apkārtējiem dzīvi. Bet ja iemīlējušies var vilties un šķirties, bet pie tam vecāki tajā arī vainojami, kad par tādiem bērni izaudzināti, tad visspēcīgāk cieš egoista bērnība.
Ārstēšana
Cīnīties ar svešu egoismu nav patīkama nodarbe. Visvieglāk ir samazināt kontaktu ar hiperegoistu un neļaut bojāt viņam Jūsu dzīvi. Piespiesta ārstēšana reti kad palīdz, jo ieraudzīt savas problēmas tāds cilvēks pats nav spējīgs. Mainīt situāciju iespējams tikai ar stresa situāciju palīdzību. It īpaši ja trieciens būs radīts ar šādu pašu situāciju – absolūta egoista interešu ignorēšana, lietās, kuras viņam ļoti svarīgas.
Var mēģināt vienoties. Jūs izsakāt to, ar ko esat neapmierināts un piedāvājat vai nu pilnīgi attiecību pārtraukšanu, vai arī vienošanos, kur attiecības ietver sava veida tiesības un pienākumus. Ja egoists sapratīs, kad atteikuma gadījumā var pazaudēt daudz vairāk, kā Jūs, attiecības tomēr var nostabilizēties.
Hipoegoisms
Padomju laikā augstu tika vērtēti cilvēki, kuri tika audzināti tādā garā, kad sabiedriskais ir svarīgāk par personīgo. Bet tas izrādījās patiesība: visbiežāk cilvēkus ar pazeminātu egoisma izpausmi apkārtējie daudz vairāk mīl. Tāds cilvēks ir gatavs sniegt palīdzību, uzklausīt, novirzīt savas intereses otrajā vietā. Lai gan hipoegoistu vismazāk ciena kā personību.
Starp citu, nedrīkst uzskatīt, kad starp šāda tipa cilvēkiem ir sastopami vieni vienīgo labdari. Bieži vien zem šīs maskas slēpjas pataloģiska neticība sev, sevis nepieņemšana, nepieciešamība atslābināt vainas sajūtas attiecībā pret citiem, kā arī šī vainas apziņa, kad citu dēļ pašam nākas ar kaut ko ziedot. Hipoegoistiem dzīvē bieži nav viegli sakarā ar nerealizētiem mērķiem.
Bet apgalvot, kad ikviens neegoistisks cilvēks ir dziļi sirdī nelaimīgs, protams ir muļķīgi. Ja viņam paveiksies ar labklājīgiem apkārtējiem cilvēkiem, tad viņš parūpēsies par labu, bet tai pašā laikā nepraktisku biedru.
Sekas
Iespaidīga un nespējīga laicīgi paziņot par sevi, hipoegoistu nedaudz piemeklē globāla vilšanās dzīvē. Viņš var ieslīgt dziļā depresijā sakarā ar nerealizētām vēlmēm un apkārtējo netaisnīgu attieksmi.
Ārstēšana
Šeit ļoti svarīga ir svešu cilvēku palīdzība, kuri palīdzēs atpazīt personīgo vērtību. Starp citu, līdz ko mūsu upuris apjauš, kad dzīvot priekš sevis nav nekāds grēks, bet gan pilnīgi pieņemams un svarīgs uzdevums, apkārtējie sāk norādīt, kad šis cilvēks ir diezgan izmainījies bet ne uz labo pusi, un līdz ar to pieprasa, lai viss atgrieztos agrākajās sliedēs. Ir svarīgi nepadoties šim spiedienam un likt saprast apkārtējiem, kad atgriešanās pie agrākā nebūs. Jo vēl senajā Ķīnā kāds gudrs cilvēks ir teicis: Mazliet lielāks šķērslis mūs cilvēciskajā ceļā, tas ir pretspēks personīgajam “es”.
0% egoisms
Psihiski veselu cilvēku, kuri nerūpējas par sevi, nemēdz būt. Dzīvot bez saprātīga egoisma ir grūti. Galvenais cilvēka, kuram piemīt veselais egoisms, lepnums ir māka risināt savas problēmas ar citu cilvēku interešu palīdzību un pareizi izveidot prioritāšu sistēmu.
Jūsu egoisms ir pilnībā vesels, ja:
*
atvirzāt savu taisnību atteikties no kaut kā, ja uzskatāt, kad tas jums nes nelaimi;
*
saprotiet, kad jūsu mērķi tiks piepildīti pirmkārt, bet citiem ir tiesības uz savām interesēm;
*
spējat veikt jebkādu rīcību savā labā, cenšoties nenodarot ļaunu citiem, un arī spējat iziet uz kompromisu;
*
ir savs viedoklis un nebaidāties to izteikt pat tad, ja tas atšķiras no svešinieka;
*
gatavi aizsargāties ar jebkādiem veidiem pat tad, ja pašam un tuviniekiem draud briesmas;
*
nebaidieties kādu kritizēt, bet necenties pāriet uz rupjībām;
*
nepakļaujieties nevienam, bet necentieties arī kontrolēt citus;
*
cieniet partnera vēlmes, bet nepārkāpiet paši sev;
*
nemokieties ar vainas apziņu, izdarot secinājumus savā labā;
*
mīliet un cieniet sevi, neprasot no citiem aklu apbrīnu.
Pēc Oļesjas Sosņickajas materiāliem
EGOISMSMSMSMSMSMS!