atpakaļ no festa vienā gabalā. bija forši. rekur pāris svaigas mūzikas, kuras sanāca dzirdēt:

* personal best angļu lemūrija ar dubulto dāmu vokālu
* beach slang pirmo reizi sanāca pa īstam paklausīties & baigi feini. grupā visādi vecmeistari & pie miķa čalis, kas savulaik spēlēja weston.
* i'm glad it's you poppanks no kalifornijas, kas morāli palīdzēja ceturtā rīta grūtajai galvai

facebook reklāmā piedāva stilīgas maikas. edge pride world wide nav nekāda joka lieta.



in other news: festa garās brīvdienas sākušās lieliski. ārā +30. izdomāju, ka varētu pakoties vieglāk nekā citos braucienos, rezultātā aizmirsu mājās ķemmi, zobubirsti un jaku. rezultāts sasniegts.

..jaunajam velosipēdu ierakstam nav ne vainas. tomēr nav vairs tas lieliskais pēdējo vasaras dienu pankroks.
krievijas scēnu necik šogad neesmu pētijis, tapēc manā pieticīgajā gada listē šis ir arī labākais ieraksts no turienes.

jaunas brīvdienas, jauns kāzu haštags.

lietas, ko negaidīju savilkt kopā. skatos Apocalypse Now (pirmo reizi) un pēkšņi ekrānā Dillinger Four reference (šī te).

ja ir viens "lokālais" kolorado ieraksts no 2015. gada, ko noteikti iesaku visiem paklausīties, tad tas ir jaunais elway.

kad šīrīta pārgājienā biju uz akmeņa piesēdis palikt bēdu apakšā iestumt brokastu maizītes, noklausīju sekojošu sarunu no garām ejoša bariņa:
"es nopietni apsveru adoptēt nepāliešu bērnu, iedomājies cik ļoti tas būtu autentiski!"
kamēr citur streso par to, ka sīrieši prot lietot mobilos telefonus; bolderā cilvēkiem ir kaut kādas zen sacensības, kur ar atteikšanos no glutēna un staigāšanu pirkstainajās kurpēs jau ir par maz.

izdomāju šodien aiziet līdz plašu veicim; pa $50 trāpīju zeta bedrē.

visādu savādu aizspriedumu dēļ nebiju peigriezis pārāk lielu vērtību Off With Their Heads pēdējiem pāris ierakstiem. bet, kā izrādās, tiem nav ne vainas. būs palēnām jāatgūst iekavētais.

karstuma iespaidā (pēdējo nedēļu +36 ikdienā) izdomāju, ka beidzot varētu iemācīties pagatavot saldos kartupeļus tādā veidā, lai būtu (pat) ēdami.
maisiņš ar kartupeļiem jau iegādāts, tagad tikai jāizlemj, kā upurēt.

tagad kaut kā modīgi palicis nerakstīt uz septiņcollu platēm ātrumu, kurā jāspēlē.
tapēc nereti rodas brīži, kad vairākkārt nokalusies uz 45 revolūcijām & domā, ka "grupa nu gan savādi sākusi skanēt", pirms nomest ātrumu lejā & dzirdēt kā vajadzētu.

jaunais Ceremony ieraksts ir kolosāls. Tagad tiešām liekas, ka viņi nosaukušies par godu Joy Division dziesmai. interesanti, kā viņi tagd to koncertos apvieno ar šo vai šo.

rekur pāris čaļi pārņēmuši stafetes kociņu no Leatherface. nesen razorcake atgādināja cik lielisks ir tas ieraksts & tagad galvenais albums, kas pleijerī tiek atskaņots.

in other news: biju komandējumā uz Portlendu. visstereotipiskākais portlandijas moments bija kafetērijā, kur no vinila skanēja wu tang un kafiju no draudzīgas ekvadoriešu ģimenes plantācijas brūvēja zaptes burciņā.

par andrew jackson jihad uzzināju neilgi pēc tam kad iznāca viņu un ghost mice splits (2007. gada rudens? kaut kas tāds varētu būt). nekad īsti viņi nav bijuši mana mīļākā plan-it-x saistītā apvienība, bet top 5 gan. vakar beidzot redzēju dzīvajā. lai gan viņi spēlēja ļoti daudz pēdējo albumu, kas ir samērā pašvaks, vakaru noslēdza ar sense and sensibility, kas bija ārkārtīgi kruta.

cita starpā vakar spēlēja arī bijušais Bomb the Music Industry! galvenais vīrs, kurš nesen izdeva (līdz šim) labāko 2015. gada albumu, kurā joprojām dzied par to pašu, par ko BtMI! laikos, bet noteikti iesaku visiem paklausītes.

līdz nedēļas beigām būšu noīrējis pirmo savu dzīvokli šeit & varēsiet rakstīt ierakstītās vēstules

mājai tuvakais pārtikas veicis ir nopietns eko šmeko iestādījums.
stāvot rindās pa pēdējo ~nedēļu esmu uzzinājis visu par paleo diētu.

ja ar vienu un to pašu nazi smērē adžiku & tad piegriež tējai citronu, tad rezultāts var nesanākt tāds, kā cerēts.