galvā baigā putra. domas jaucās ar citātiem no antifolka meistaru dziesmām un otrādi. some girl i dont even know drive me crazy / but hard work helps the time go by / hard work helps the time go by. dzerot kafiju sašķiroju neklausīto mūziku. Dienas pārsteigums bija grupa Arhitekti. Kautkā bija licies, ka viņi ir no tām grupām, kam pirmajā vietā ir fotosesijas un tad kvalitatīvs muzons, bet izrādās - nē.

ričuks vēl joprojām undercover darbnīcā, pēc ēdamajiem gāju kājām. rimi pie kasēm uzrakstisti a la `šis nav veikals, šī ir visa tava dzīve` (līdzīga satura reklāmas bija arī uz ielām). viss, kas par šo kampaņu man ir sakāms ir (sinkeviča tonī) absurds! Vēl lielāks absurds ir vecais zēns Pujats, bet ko man atkārtot jau piecreiz teikto, vaine. Izdomāju palasīt haosa vēstnesi, jo vajadzēja kautko likt pretī visam absurdam. tā izskatās, visādi pretspara projekti ir pamiruši (vai es vienkārši neatceros, kur meklēt). жалко.

P.S. [20:16] - atcerējos, ka pašmāju klasiķi vienreiz dziedāja par tur mana dzīve - lielajos/skaistajos lielveikalos, hehe.

bija laiki, kad vienīgais latviešu komiksu žurnāls bija par velti, andrejsala bija tīra un nepopulāra, grupa Emanon vēl spēlēja un es mācēju līdzi dziedāt Dziesmai par maispeisu no sākuma līdz beigām.