forššš vakars. ar rumu, vēl rumu, mazo cilvēku pļāpām, nolauztu (un vēlāk nozāģētu) izpūtēju. karoč interesanti bija.
es īstenībā sapratu, ka vakarnakts/šīrīta cīņu biedri tiek satikti tieši tik bieži, lai nebūtu `holyy shijtt cik sen neredzēts!` + vienmēr būtu ko apspriest un tā nebūtu katras pkdienas rutīna.

vakar es atradu krutāko geokešu savā 16 atrasto kešu sarakstā (nu ok, krutāko pēc novietojuma nevis estētiskā baudījuma). dienas vidū piesliet ričuku tilta vidū, nogaidīt kamēr torņakalna urāli ir izklīduši un iegājuši dzertuvē un ķeksēt no tiltapakšas laukā kastīti. katram savs fetišs, i mean.

es ļoti gribu vēl sausākus ceļus nekā tagad. uz velo virsū un pavadīt ceļā visu dienu. Pēc nedēļas / 27. martā mierīgi varētu kritisko masu arī izbraukt. (hey ho! lets go comrades!)

nolēmu klausīties kautko, kas sen nedzirdēts. paliku pie this bike is a pipe bomb. skatos, viņu uzlīmes atkal tramīgos amīšus sabiedē.