gribēju palasīt kā gāja vakardienas blogeru pikņikā un nosmējos krietni. ļaunie cibiņi traucējuši lielajiem zēniem atpūtu. neaizdevos uz godāto maltīti (jo pirmkārt bija dziļi liels pohui par to), jo domāju ka nāksies kautri stāvēt maliņā, kamēr cienītie blogeri argumentēti diskutēs par to, kuram bijis saistošāks raksts par iPhone, fairfoks ginesa rekordu vai soviet stōrī. bet nekas, jeremy beidzot sapratīs sūro ielu realitāti (lasi komentāros).
betcitādivisspavecam.

nesen te mar rakstija par DEP, un tā kā biju dzirdējis tikai viņu versiju par come to daddy tad nūlēmu npspert viņu pēdējo albumu Ire Works.


torentu ar albūmu velc šite

Nu nez, itkā viņus visur dikti slavē par to, ka šie skaitās mathcore (jeb matemātiskās k[uo]res) ansamblis, man viss viņu albūms tāds ķīselīgs likās. Šur tur atgādina number 12 looks like you, šur tur refused (well, doh!), bet šur liekas ka studijā iezagušies kaut kādi liars pārklausījušies sisīši. un tās mierīgās `aaaaw, were a mathcore band` daļas ir drusku pa daudz, jo gaidīju albumu ar ko kaimiņus varēs pamocīt dombura šova laikā *ļauni smejas*. Beigās no tā visa sanāk ne šis ne tas, jo ar elektronikām labāk rotaļājās refused (well, doh!), haotisks rībeklis labāk iznāk number 12, bet ļenganie gabali (thats what she said!) labāk sanāk dažnedažādām sisīšu grupām, kuras mēdz klausīties arī liars.

Kopā/lopā ņemot man vislabāk patika `nong eye gong` un abas `when acting as a` dziesmas. bet `black bubblegum` iederas jaunajā indygo albumā nevis mathcore karognešu(?!) albumā.

es alblūmam dodu 7/10 guntara rača smaidīgajām sejām



+liars patiesi nav nekādas vainas, pat ja viņus klausās visādas sisīšu grupas.