Tātad, bargā recenzija #1 par The White Stripes jaunāko veikumu Icky Thump. (legāli iznāk nākamnedēļ :D )

Viņi tur ir divi. Divi indie milži. Es gaidiju ilgi, beidzot sagaidiju. Un saprotu, ka bija gaidīšanas vērts. Pat pārspēj liktās cerības, jo bija jau domas, ka šie turpinās savu 'klavierītes, baladītes' ceļu, ko sāka iepriekšējā albumā.
Bet par laimi (par nožēlu?) Vaita kungs paspēja ielaisties Raconteurs projektā, un daudzkas šeitan atsit Raconteurs (You Don't Know What Love Is piemēram). Nu tu jau atceries 'steady as she goes, steady as she goes..'. Nu lūk.
Par laimi viņu skaņa vēl joprojām ir kā blakusistabā ierakstīta. Un viņi daļēji pat bliež kā senajos laikos (dziesma Bone Broke, mmm-hmm). Pat viņu samērā folk-ish gabali (Prickly Thorn, But Sweetly Worn) ir lipīgi un ritīgi labi, nebaidos šī salīdzinājuma, ka augšminētā dziesma ir jauns Bon-Yr-Aur Stomp! Manuprāt tituldziesma pat ir viens no viduvējākajiem (švakumu te nemeklē) skaņarbiem.v..Iepriekšējo albumu ar tādu neviltotu sajūsmu gan neuzņēmu. Turklāt viss albūma saturs ir tāds, easy to get on with :D
Kad biju ticis līdz kādai 5. dziesmai, domāju, ka netikšu albumam līdz galam, jo spēlēšu šīs piecas atkal no sāukuma :D
Bet iespējams, es te visu ar tādu sajūsumu uzņemu (pēc pirmās noklausīšanās no galalīdzgalam), varbūt ātri varētu piegriezties, nu nez, nez...

Kā izklausās overdubotas taures, un dusmīgs Vaits? Tas ir jādzird :D

vērtējums? pēc visbargākās skalas liktu 8,5/10. Es domāju, ka pat bargais pitchfork.com nedos mazāk.
Un tu vari manus last.fm čārtus neskatīties. Tu jau zini, kas tur tagad dominēs XD