"nav ko sēdēt un besīties," teica Kažijs un nokapāja šovakar kārtīgi ar fiksapēdu.
vienītī braukt sanāk baigi izlaidīgi, bet kad jātur temps biedriem līdzi, tad pavisam savādāk. tāds endorfīns no šitādiem vōrkautiem, bwaah. es laikam neiešu uz DDC šovakar, gan jau ambroška atbrauks citreiz uz Rīgu.
kārtējie uzaicinājumu zipāt polo uz kuriem jānovelk `nu jāā, kaut kad.` vajag pa ziemu sadakterēt vārīgās vietas veļļukam, lai bumbiņu bez riskiem var dzenāt.
**
ziniet, man rajōnā dzīvo smuka meitene ar smuku fiksīti, kura brauc pa manu maršrutu uz centru. jācer, ka izdosies vēlkādrīt satikt, kamēr vēl pedalēšanas sezona pavisam nav čuš&cauri