Šonakt sapnī atkal redzēju,ka esmu stāvoklī. Brrr,izjūtas bija pārāk reālistiskas....
Bet labi,ko nu par to... Šodien pirmo reizi biju uz Stockmann Trakajām dienām.
Khmmm,teikšu tikai to,ka tā bija pirmā un pēdējā reize,kad es tur eju. Valstī it kā ir krīze,bet cilvēki kā zombēti met savā groziņā visādus sūdus. Un ziniet kāpēc,tur parasti ir tāds bardaks,jo kādā momentā cilvēks sāk domāt. Un tad nebrīnaties,ja pie šokolādes stāvēs desas luņķis,bet pie dārzeņiem būs iesviesta maize. :D

Bet arī tas ir nieks.
Lūk divas 20.gadu filmas:
Berlin: Symphony of a Great City
Man with a Movie Camera
Pati fragmentāri esmu redzējusi,bet rīt šo kļūdu labošu. Jo guess what,man jāraksta eseja par šīm filmām-analītiska eseja angļu valodā. :D Jēj! Esmu dikti "pārlaimīga"! Jo mana angļu valoda pēdējo trīs gadu laikā ir ļoooooti pabojājusies dēļ ķīniešu valodas....

Āāāā,un neliels dienas prieciņš-darba vadītājam patīk mana bakalaura tēma. :)

Un pats viņš arī šodien bija dikti smaidīgs. It kā nieks,bet patīkami. :)