Ja nu man uzspīdēs tā laime un mani kāds ņems par sievu (šeit es konkrēti iezviedzu),tad es zinu kuru es noteikti neaicinātu uz kāzām. Jau iedomājoties viņas ģīmi,momentā,kad viņa saprot,ka viņai ielūgums nebūs,man gribas smaidīt....ļauni,bet pēc viņas šodienas psihošanas,man vienkārši gribas viņu ignorēt un pat neatbildēt,ja viņa ko vaicā. Brr....