Šodien nācās meklēt skapī vilnas zeķes. Kājas bija tā nosalušas, ka tām nepalīdzēja ne plānā zeķīte, ne tēja. Taču es vēl joprojām turos pretī rudenim un naktīs guļu pie atvērta loga. Biezā sega mani pasargā no aukstuma itin labi.
Un gribētos jau teikt, ka pati arī jūtos labi, taču tā nav taisnība. Pamazām tuvojas gadalaiki, kas tā vien prasa, lai kāds būtu blakus tumšajos vakaros un aukstajās naktīs. Bet man šie vakari un naktis nesola neko tādu...