Pārdomas,kas ved pie citām pārdomām. Varbūt pat labāk,ja nelasīsiet.
- Livejournal blogotāji pārsvarā slēpj savus ierakstus zem atslēdziņas. Slēpšanās notiek tik aktīvi,ka paliek mazliet smieklīgi,jo common viņu ir tik daudz,ka es šaubos,ka kāds tā nejauši uzdursies tieši tam īstajam un vienīgajam blogam.
- Otrā lieta pie tā paša LJ. Parasti,kad liek banu,lejā vēl konkretizē draugu pievienošanu. Visbiežākā lieta,kas tur ir redzēta ir lūk,šāds apmēram teksts: "Tie,kas mani ir pievienojuši,gaidu no jums komentārus pie ierakstiem. Ja nerakstīsiet,nobanošu." Tādi ultimāti,ka aš trīcēt sāku. :D
- Bet ja runājam par baniem,tad smieklīga lieta ir šeit pat,cibā. Esmu riebīga,bet tomēr pateikšu. Ir cilvēki,kuri uzliek banu un tik domā-cik es noslēpumains/a,visi tā vien skries mani pievienot un lasīt manus ierakstus,bet....cilvēki īpaši nesteidzas.... Kur paliek bans? :)
Hmmmm,nez man arī izvirzīt ultimātu un pateikt,kurš nekomentēs mani,to nobanošu? :D Nē,tas būtu smieklīgi,jo cilvēks pats pēc brīvas gribas izvēlas komentēt to,ka viņam patīk. Bet zināma taisnība tur tomēr ir,pievienot un pēc tam nedod nekādu ziņu par sevi....
Kā arī daudziem patīk,ja viņiem paglaimo un uzspodrina viņu ego,pajautājot citiem: "Kādēļ Jūs mani piedraugojāt? "Kas tieši Jums patika?" Jā...mani šis jautājums arī interesē,bet es neuzprasīšos. :D Lūk,tāds ir mans redzējums,varat piekrist,varat oponēt. :)