pie baltas lapas apsēžos...

Pēdējās dienas tāds nesaprotams stāvoklis (man šķiet, šie vārdi situācijas apzīmējumam jau sāk atkārtoties..)Pilnīg nevaru sevi savākt, izdaru pašu minimumu un atpakaļ gultā zem segas. Tas lakam kāds slēptais kliedziens pēc drošības. Un šodien tā vien uz raudien rauj, brr..
Ir jau arī labās lietas, bik atrisinās finansiālais jautājusm, šis raksts top ar jauniegādāta PC palīdzību un kaut kur ir tā sajūta par gaišāku nākotni. Tomēr tas nesaprotamais azvainojums, sēž iekšā un laukā nākt negrib. Tā nu es te cīkstos.
Nu tad, priekā par labajām lietām!