pie baltas lapas apsēžos...

Es nebiju domājusi, ka tas būs tik grūti. Tagad zinu, ka vistrakākais, kas var būt ir vienaldzība no kādreiz tik ļoti mīlētā. Un tik pierastā, pamata zaudēšana. Nezinu kā rīkoties, kā būt, ja gribas mīļot, skaut un labus vārdus teikt. Es gribu prom. Vēl bik un tā arī būs. Gandrīz seši manas dzīves gadi. Skan baisi. Protams ne viss ir bijis velti, gana daudz iegūts, augts un veidots.
Šķiet man ļoti bail būt vienai, baida tālākais..