pie baltas lapas apsēžos...

Mīļa man ir Mārtiņa Freimaņa mūzika. Šonedēļ aktīvi piedomāju vai doties uz piemiņas/ labdarības koncertu. Nonācu pie secinājuma, ka neapmeklēšu.
Lai man piedod ierakstu kompānija un visi pie šī pasākuma strādājošie, bet man tas šķiet par ātru tapis pasākums, kas automātiski sasaucas nevis ar labdarību, bet peļņu. Jā, var apelēt pie tā, ka šis ir cieņas izrādīšanas pasākums māksliniekam, kas krietni pāragri aizgājis mūžībā. Iespējams, tā daļēji arī ir. Tomēr, nu kāpēc tik ātri, kāpēc dārgajā Arēnā? Zinu cik maksā tās īre, un kaut vai pašizsmaksu dēļ arēna telpas par velti nedos. Nemaz nerunājot par pašu skatuvi, skaņu, gaismu, kas arī nav lēts prieks un visu pārējo. Ok, lai top šāds pasākums, bet kāpēc tur labdarība jākabina klāt. Iespējams mazāk skeptiski raudzītos uz šo, ja tas notiktu krietnu sprīdi vēlāk un Liepājā. Jā, varbūt manī šobrīd latvietis čīkstošiaizdomīgais pamodies, iespējams..