pie baltas lapas apsēžos...

Šorīt šķirstīju iknedēļas tenku žurnālu, apstājos pie raksta par izbijušu, veiksmīgo autotirgoni. Ziņkārs mākta lasīju tālāk, jo pēc biznesa nobeigšanās, ne vieglās situācijas valstī gribējās zināt kā sokas. Glaunais dzivoklis Lielupē pārdots, ceļojumi atlikti, mājkalpotāja uzteikta, ģimenē palikuši tik divi auto- Maserati un Ferrari. Godīgi, dikti sasmaidījos.
Tak ne man svarīgs maka saturs, īpašumi vai vēl figviņzin kas. Lai cilvēkiem izdodas atkal tik uz zaļa zara!
Vien, mani sajūsmināja loģika, tak tie divi auto pārdodot, būtu atsvēruši vismaz daļu no mājokļa izmaksām. Rakstā uzsvērts, ka mājokli zaudēt bijis īpaši sāpīgi, jo tur uzauguši abi bērni. Man arī mājokli būtu zaudēt viss grūtāk (Nedod Dies to piedzīvot!). Protams, katram cilvēkam savi iemesli un loģika, un ne vienmēr tie ir saprotami citiem.
Dažādi cilvēki, dažādas izpratnes par lietām un būtisko.