pie baltas lapas apsēžos...

Šonakt sapņoju vienu no briesmīgākajiem sapņiem ever. Sapņoju, ka tiek nogalināti cilvēki un es tajā piedalos. Liekas, ka neslepkavoju, bet esmu iekšā visā šai haosā un procesā. Visa darbība notiek kādos Romas impērijas laikos. Galvas tiek atdalītas no ķermeņa un es ar ex, tās saliekam maisos. Kad darbs padarīts, guļam vecāku gultā jau mūsdienu laika posmā. No rīta mostamies un secinam, ka nogulēta skola un nolemjam doties uz manu dzīvokli gulēt tālāk. Rūpīgi saklāju gultu. Galvas pa ceļam izmetot atkritumu konteinerā. Vēl pie sevis nodomāju, cik vienkārši ir tik no cilvēka vaļā.. Nobrīnos arī par savu augstasinību, jo man gaužām netīk vaļējas brūces, kur nu vēl kādas ķermeņa daļas atdalīšana. Brr, nez ko zemapziņa man ar šo grib pateikt?