pie baltas lapas apsēžos...

Šodien pilnīgi nesaprotama diena. Daru šādas tādas mājas lietas, pakominicēju ar mīļo draudzeni, pārcēlām tikšanos. Veikalā esot tik eju un runāju, bet tik un tā esmu savā pasaulē, ka viņam vairākkārt mani jāsauc, lai atgriežos uz zemes un pievēršos realitātei. Iepērkamies kopā, runājam, kaļam plānus brīvdienām, bet pa vidu tāds tukšums, nevajadzības sajūta. Viss ir beidzies. Jā, draudzība jau nepazūd, bet vai pēc tik ilgiem gadiem,esot kopā kā pārim, maz var palikt sirsnīga draudzība. Šobrīd stipri šaubos par to. Pārāk daudz pagātnes, augošs aizvainojums, žēlums.. Ui, kā man sagribējās aukstu Martini ar spraitu un citronu. Lab, ies palutināt sevi ar želejkončām :))