pie baltas lapas apsēžos...

Ar šī 'žurnāla' palīdzību ceru tikt līdz mēŗkim, nebaidīties būt pašai. Un vienkārši būt, bez liekiem bet/ja/vai/ka utt. Priekā par ko jaunu, nebijušu un kas pats galvenais, līdz kaulam manu!

Šodien noskatījos filmu "Under the Tuscan sun", mmm.. Lai cik ļoti man gribētos, personisku iemselu dēļ, to Itālijas īpašo šarmu noliegt un neņemt vērā. Tomēr šai filmā es nespēju tam pretoties. Domās biju Toskānā, Romā, klīdu pa mazajām ieliņām, ieelpoju tikko ceptas maizes smaržu, nobaudīju sulīgas vīnogas, saldu vīnu, komunicēju ar vietējiem un vienkārši baudīju ainavu. Skatosties filmu, pavēros pa logu un tur tik pasakaina vasarīgi/rudenīga diena- logs mazliet aizsvīdis, saule spoži spīd, silts, lapas jau pamazām krāsojas. Tai mirklī es sajutos laimīga.