Starp debesīm un zemi

Reizēm notiek neticamas lietas. Vakar mūsu universitātē ciemojās Daniels Ange!!! Laikam nezinu nevienu cilvēku, kas tik maz būtu koncentrējies pats uz sevi kā viņš. Stāvēja tāds vienkārši ģērbies, tikko izkāpis no mašīnas – pārpildītas auditorijas priekšā, kur visu skati vērsti viņa virzienā... Sejā ne vēsts no uztraukuma, vien steiga un dedzīgums, lai pateiktu pēc iespējas vairāk, pārliecinātu jauniešus par Patiesību... Viņš uzsvēra konsekvences, ko radījusi naturālās, Dieva radītās saiknes saraušana starp „mīlestību – dzīvību – miesu”, par seksualitāti, kas, atrauta no šķīstības (viņš to salīdzināja ar ozona slāni, kas sargā zemi no pārvēršanās tuksnesī), izdedzina cilvēku attiecības ... Un, kad runāja par likumu atļaut homoseksuālistiem adoptēt bērnus, likās, viņš labāk vēlētos kļūt par mocekli jau šodien, nekā pieļaut likuma pieņemšanu...

Reizēm notiek neticamas lietas arī ar mani – bez miņas no mana parastā kautrīguma, noslēgumā „uzvilku” savas māsas uz skatuves, lai parunātos ar t. Danielu personīgi un lūgtu svētību! Tiklīdz izteicu vārdu: „Paldies!” viņa seja atplauka vēl vairāk, jo, protams, ar Latviju viņu vieno daudzie brīnišķie latvieši Jeunesse Lumiere, kurus arī es, paldies Dievam, pazīstu. "Kristus augšāmcēlies!" viņš teica tīrā latviešu valodā! Tiešām neticami, cik cieši mēs visi esam vienoti un cik apbrīnojami tuvojamies viens otram, kad dodamies vienā virzienā - uz Centru, uz Dievu... „Thank you for loving Jesus” – tie bija viņa atvadvārdi... Un fantastiski ir sastapt cilvēkus, kuru klātbūtne modina ilgas pēc Debesīm.