Starp debesīm un zemi

Riktīgigi pavēss pie mums (kapelā un manā istabā aukstāks nekā ārā) - jāaklimatizējas rudens un ziemas sezonai...brrrrr No rīta lūgšanu laikā klausos dažādajos klepos. Sēcošs klepus, sauss klepus, klepus ar maziem iekunkstieniem. Manējais ir "aitas" klepus. Bet tas vēl nav ļaunākais - ir arī "smēķētāju" klepus (kaut gan neviens pie mums nepīpē).
Cīnos ar ļauno sevī - tā it kā visa ticības un neticības cīņa būtu ietverta lūgšanas sausumā plkst. 6:00 no rīta. Šeit man grūtāk lūgties nekā Rīgā. Pat nezinu kāpēc... It kā nestu sevī asus metāla gabalus. Bet varbūt vienkārši jāiziet "organisma atindēšana" - no pasaules sārņiem manī. Neviens nevar diviem kungiem kalpot...

Sēžu pie datora un klabinu. Bet ir jau labi - Latvijā būšana mani emocionāli sasildījusi... Tu arii!