Vakara pārdomas jeb slima suņa murgi. Man jau vispār ir problēmas noformulēt savas domas, bet pēdējā laikā man pat ar savām ne īpaši labi formulētajām gribas ar kādu dalīties. Es pat nezinu, ko man gribās - 1,2 dienas pabūt vnk mājās un ar nevienu nekontaktēt, vai arī iziet sabiedrībā sapazīties ar cilvēkiem, just būt carefree (bet es to laikam nemāku - tādi gēni). Vispār nekam nepietiek laika 24h ir par maz - viss iet uz priekšu tik ātri. sim būtu jābūt manam gadam, bet pagaidām liekas, ka viņš paies nemanot, man apt nav sajūtas, ka ir jauns gads - vienīgais, kas mainījies, ka tagad rakstot datuma jāraksta 2013.
Zinu cilvēkiem nepatīk čīkstētāji, bet pašlaik es pati sev pēc tādas izklausos, jo reāli es te tik savā galvā visu k-ko domāju, bet darīt neko nedaru. Man prieks, ka cilvēkiem dzīvē notiek visādas interesantas lietas, ka viņiem jauni draugi, jaunas aizraušanās. Man jaunvāra vispār nav bijis - tagad vēl koris 2x ne'deļā, tāpat labi,ja vienu sanāk apmeklēt. (chuckle) Sajūta, ka esmu huge dissapointmet to myself and to others. un es tik spriedelēju. Lielākais dissapointment - es kļūstu par sliktu draugu, man liekas, ka tas saasinās - es tā jau par sevi neesmu baigi augstās domās, ka es te baigi atbalstošas vai palīdzīgu roku sniedzošs esmu. Bet pēdejā laikā - ķļustu ar vien sliktāks un draugi ar drīz sāks pazust, pašai to nemanot. Jo cik var paciest cilvēku, kuram nekad nav laika, vai kurš visneforšākajos momentos saslimst, vai kurš vnk grib neko nedarīt un ir par slinku, lai pieceltu savu pakaļu un aizbrauktu uz kadu centru vai k-kur tālāk. VNK - diezgan nožēlojami. Laikam būs jāapsver doma par iešanu pie kāda parunāties, lai mani iegroza pareizajās sliedēs. es vnk cilvēkiem neko vairs nestāstu, lai gan, ja uzdod jautājumu,kas interesants - nu tiešam nekas interesants nav - mana dzīve sastāv no darba, mācībām, laukiem un kora. juhū. un vakaros, kad esmu mājas gulēt gribu jau 23. Vispār nesaprotu, kādēl es to visu rasktu, bet gan jau kādam gudrākam cilvēkam un kurš labāk psihi saprot būtu izskaidrojum šīm izdarībām.
lai visiem jauks miegs. (:
p.s. jau otrā reize, kad man neizdodas ieseivot, laikam jau nav lemts un varbūt nav arī jēga, ko rakstīt. Lai manas smadzenes pašsgremojas.
Zinu cilvēkiem nepatīk čīkstētāji, bet pašlaik es pati sev pēc tādas izklausos, jo reāli es te tik savā galvā visu k-ko domāju, bet darīt neko nedaru. Man prieks, ka cilvēkiem dzīvē notiek visādas interesantas lietas, ka viņiem jauni draugi, jaunas aizraušanās. Man jaunvāra vispār nav bijis - tagad vēl koris 2x ne'deļā, tāpat labi,ja vienu sanāk apmeklēt. (chuckle) Sajūta, ka esmu huge dissapointmet to myself and to others. un es tik spriedelēju. Lielākais dissapointment - es kļūstu par sliktu draugu, man liekas, ka tas saasinās - es tā jau par sevi neesmu baigi augstās domās, ka es te baigi atbalstošas vai palīdzīgu roku sniedzošs esmu. Bet pēdejā laikā - ķļustu ar vien sliktāks un draugi ar drīz sāks pazust, pašai to nemanot. Jo cik var paciest cilvēku, kuram nekad nav laika, vai kurš visneforšākajos momentos saslimst, vai kurš vnk grib neko nedarīt un ir par slinku, lai pieceltu savu pakaļu un aizbrauktu uz kadu centru vai k-kur tālāk. VNK - diezgan nožēlojami. Laikam būs jāapsver doma par iešanu pie kāda parunāties, lai mani iegroza pareizajās sliedēs. es vnk cilvēkiem neko vairs nestāstu, lai gan, ja uzdod jautājumu,kas interesants - nu tiešam nekas interesants nav - mana dzīve sastāv no darba, mācībām, laukiem un kora. juhū. un vakaros, kad esmu mājas gulēt gribu jau 23. Vispār nesaprotu, kādēl es to visu rasktu, bet gan jau kādam gudrākam cilvēkam un kurš labāk psihi saprot būtu izskaidrojum šīm izdarībām.
lai visiem jauks miegs. (:
p.s. jau otrā reize, kad man neizdodas ieseivot, laikam jau nav lemts un varbūt nav arī jēga, ko rakstīt. Lai manas smadzenes pašsgremojas.