- silti.
- 7/23/11 01:09 am
- Pēc odekolona lēta
Un cigarešu dūmiem
Kā arī otrā kara
Mēs abi sēžam gultā
Dialogs nevainīgs
Kāpēc gan vainot
Es rādu ar pirkstu
Uz griestiem un saku
Skaitīsim kopā zvaigznes
Es stāstu kā izskatās
Zvaigžņotā debess
Bet Tu tikai klausies
Gaidi kas būs
Domā par visu
kas vienos reiz mūs
Tu neatceries netīro pilsētu un
Tu neatceries smirdīgos dūmus
Tu atceries rozā ceriņus
Un zvaigznes kas mirdz mums pār gultu - 2 commentsLeave a comment
- 8/5/11 12:09 am
-
Anonīms
o, cik biedējoši - pirmos trīs pantiņus (visnotaļ aptuveni, protams, bet tomēr) redzēju sapnī pagājušogad tieši tādā elektrōniskā veidā. pat fontu atceros. vēl nodomāju - jāpieraksta :) un aizmirsu.
- Reply
- 8/5/11 09:53 am
-
izdomāju pirms kādiem 3 mēnešiem tikai, lai būtu vēl biedējošāk.
- Reply
