sirdsmiers

...
2/3/16 02:04 am
mani smiekli atbalsojas plaušās
nav izgaršots brīdi jau vakara gaiss
no atbalss es drebu tas nav nekas taustāms
bet saņemšu sevi es rokās ar plaukstām
kas nepazīst vairāk ko glāstīt no klaušām

mani vārdi nezina pie kā iet
es provēju čukstēt tad centos es kliegt
ne locītava vairs nelokās viegli
un nesmaida Dievs kad es skūpstu Tev pieri
viņš neatcerās vairs kāpēc sāka šo lietu

bet tāpat kā agrāk es lienu zem segas
un eju uz darbu un dzīvokļu ballēm
ik sezonu vecmammai stāstu par gejiem
ik nakti es veļiem stāstu par vecmammu
es turpinu drebēt bet nu jau uz ceļiem
0 comments Leave a comment