February 3rd, 2016

• ...
• 2/3/16 02:04 am
• mani smiekli atbalsojas plaušās
  nav izgaršots brīdi jau vakara gaiss
  no atbalss es drebu tas nav nekas taustāms
  bet saņemšu sevi es rokās ar plaukstām
  kas nepazīst vairāk ko glāstīt no klaušām
  
  mani vārdi nezina pie kā iet
  es provēju čukstēt tad centos es kliegt
  ne locītava vairs nelokās viegli
  un nesmaida Dievs kad es skūpstu Tev pieri
  viņš neatcerās vairs kāpēc sāka šo lietu
  
  bet tāpat kā agrāk es lienu zem segas
  un eju uz darbu un dzīvokļu ballēm
  ik sezonu vecmammai stāstu par gejiem
  ik nakti es veļiem stāstu par vecmammu
  es turpinu drebēt bet nu jau uz ceļiem
  
• 0 commentsLeave a comment