Pirmā saruna
Nekas nenotiek tāpat vien, tas katram skaidrs. Un, iespējams, tāpēc tieši šovakar man tika atnesta literatūra. Kāpēc? Es to nelūdzu, bet, ja reiz atnesa, tātad vajadzēja.
Sāksim šķetināt kamolu pa dzīparam. Es Tev, mīļā, uzdošu tikai vienu jautājumu - kas man šovakar jāiemacās?
Viens mirklis, un... voilà:
"Baiļu izraisošās situācijas atkārtosies tik ilgi, kamēr attiecīgais cilvēks spēs apzināties savas bailes un iemācīsies tās pārvarēt. Kamēr negatīvā enerģija netiks pārvarēta un dzēsta, reālā dzīves situācijā pieaugušam var atkārtoties arī bērnībā pārdzīvotās baiļu sajūtas. Šīs bailes var izpausties arī agresivitātes, mazvērtības kompleksa... veidā. Bailes var izraisīt arī migrēnu, asinsrites traucējumus...
...Ikviens piedzīvo ienīgi to, ko pats vēlējies - neko vairāk, neko mazāk un neko citu..."
Tik vienkārši, un tomēr mans lielākais ienaidnieks, kas paralizējis manu dzīvi. Manu uztveri. Manu sadarbību ar Tevi. Bailes, kas paralizējušas manu darba dzīvi, inficējušas arī privāto.
Sirds sažņaudzas no domas vien par to, kā spert to pirmo soli. To grūtāko. Sižeti pārdomāti jau simtām reižu, vien atšķirība tāda, ka tā negatīvā enerģija, tā negatīvā doma ir tik ļoti manī iesēdusi, ka sižeta iznākumi nekad nav bijuši laimīgi.
Bailes mani nospiedušas. Trūkst elpas. Ilgojos pēc brīvības. Pēc viegluma.
Tad tik grūtu tematu Tu esi izvēlējusies mūsu pirmajai sarunai. Bez pieklājīga sasveicināšanās žesta - kā ar bomi pa pieri. Skaidri. Un pelnīti.
Darbs ar negatīvo enerģiju.
Sāksim šķetināt kamolu pa dzīparam. Es Tev, mīļā, uzdošu tikai vienu jautājumu - kas man šovakar jāiemacās?
Viens mirklis, un... voilà:
"Baiļu izraisošās situācijas atkārtosies tik ilgi, kamēr attiecīgais cilvēks spēs apzināties savas bailes un iemācīsies tās pārvarēt. Kamēr negatīvā enerģija netiks pārvarēta un dzēsta, reālā dzīves situācijā pieaugušam var atkārtoties arī bērnībā pārdzīvotās baiļu sajūtas. Šīs bailes var izpausties arī agresivitātes, mazvērtības kompleksa... veidā. Bailes var izraisīt arī migrēnu, asinsrites traucējumus...
...Ikviens piedzīvo ienīgi to, ko pats vēlējies - neko vairāk, neko mazāk un neko citu..."
Tik vienkārši, un tomēr mans lielākais ienaidnieks, kas paralizējis manu dzīvi. Manu uztveri. Manu sadarbību ar Tevi. Bailes, kas paralizējušas manu darba dzīvi, inficējušas arī privāto.
Sirds sažņaudzas no domas vien par to, kā spert to pirmo soli. To grūtāko. Sižeti pārdomāti jau simtām reižu, vien atšķirība tāda, ka tā negatīvā enerģija, tā negatīvā doma ir tik ļoti manī iesēdusi, ka sižeta iznākumi nekad nav bijuši laimīgi.
Bailes mani nospiedušas. Trūkst elpas. Ilgojos pēc brīvības. Pēc viegluma.
Tad tik grūtu tematu Tu esi izvēlējusies mūsu pirmajai sarunai. Bez pieklājīga sasveicināšanās žesta - kā ar bomi pa pieri. Skaidri. Un pelnīti.
Darbs ar negatīvo enerģiju.