Vai man' dieniņ! Tu tik paraug, cik sen Tu esi mani pacietīgi gaidījusi, lai piesēstu un pačalotu ar mani, man dārgā sirdsbalss. Visu šo laiku Tu esi sekojusi man kā klusa ēna, cerēdama uz manu uzmanību, uz manu mīlestību. Vien es to atļāvos uz īsu brīdi - pa laikam Tevi tvēru, lai atkal palaistu - pa vējam.
Cik gan reižu esmu Tevi mīdījusi, lai neuzjundītu sevī vētras. Tā bija vieglāk. Aizbēgt. Aizmirst. Nedomāt. Nejust. Ignorēt un izlikties, ka viss ir kārtībā. Un jo tālāk ritēja laiks, jo skaudrāk Tu raudāji un plosīji mani. Un plosi. Laikam tieši tāpēc esmu ļāvusies te atgriezties. Lai izrunātos. Neko vairāk Tu šobrīd no manis nelūdz. Tikai sarunu. Esmu klāt. Parunāsim.
Cik gan reižu esmu Tevi mīdījusi, lai neuzjundītu sevī vētras. Tā bija vieglāk. Aizbēgt. Aizmirst. Nedomāt. Nejust. Ignorēt un izlikties, ka viss ir kārtībā. Un jo tālāk ritēja laiks, jo skaudrāk Tu raudāji un plosīji mani. Un plosi. Laikam tieši tāpēc esmu ļāvusies te atgriezties. Lai izrunātos. Neko vairāk Tu šobrīd no manis nelūdz. Tikai sarunu. Esmu klāt. Parunāsim.