Ne katru rītu sanāk pamosties ar apziņu, ka krūtīs pukst laba sirds. Laba. Ieklausies. Ieklausies vārdos - Pukst Laba Sirds. Pukst. Sirds. Pukst Laba Sirds. Izgaršo ik vārdu. Ik skaņu. Padomā. Cik bieži pamosties ar tik skaistu domu? Šorīt pamodos. Ar domu, ka Manās Krūtīs Pukst tiešām Laba Sirds.
Ieklausies Sirdī, ne tikai vārdos. Ieklausies, kā pukst tava Labā Sirds. Un tur mīt mana Sirdsbalss. Mana apziņa. Mana būtība. Tur mīt manas vājības. Tur mītu Es.
Es pateicos par šo skaistumu. Par Sirdi. Par Labo Sirdi. Un dod spēku man tai piedot Spēku. Piedot Sirdsspēku. Sirdsspēku, kas manas vājības padarīs stipras. Stipras un gaišas. Tā, lai vājības kļūst par Gaismu. Par Gaismu sev. Un Tev. Par Gaismu Labajām Sirdīm.
Es Mīlu Tevi, Mana Labā, pukstošā Sirds. Mīlu tikpat ļoti, kā spēj kaķis mīlēt, klusi murrājot. No Sirds Sirdij. Ir labi pamosties ar tik Labu Domu un noturēt to visas dienas garumā. Noturēt un izauklēt vārdos. Laba Sirds ir Skaista Sirds.
Sirds iet roku rokā ar Dvēseli. Vai Dvēsele izaudzina Sirdi vai Sirds Dvēseli? Laikam Dvēsele Sirdi, ja vien Sirds nav aizmigusi. Veca mana Dvēsele, tikai, cik? Veca Dvēsele ar Labu Sirdi. Ideāla kombinācija. Bet varbūt tomēr ne? Šajā laikā, šajā vietā, kur esmu, ar tādu kombināciju ir grūti dzīvot. To nesaprot. To nenovērtē. To samin dubļos. To nievā. Ir jābūt spēcīgam, lai spētu cauri Dzīvei iznest šo Dvēseles un Sirds apvienojumu. Tāpēc lūdzu vēlreiz pēc Sirdsspēka. Pēc Gaismas. Pēc Līdzsvara.
"Katram cilvēkam dvēsele ir pasniegta kā balta lapa, kuru tam caur daudzām dzīvēm jāpieraksta. Ja izvēlētais ceļš būs slikts, tad līdz finišam šī iešana būs ļoti gara, un tas tikai tamdēļ, lai pār viņu vienreiz nāktu apskaidrība."