Spīts
Mīļo, Pēr. Man ir aizdoma, ka šobrīd abi esam iespītējušies. Sev. Otram. Varbūt, lai pievērstu uzmanību. Varbūt, lai kaut ko pierādītu. Atzīsti, nedaudz muļķīga ir šī klīrēšanās. Bet varbūt nekas nav tā, kā izskatās šobrīd no malas.
Un lai. Lai ir, kā būdams. Vismaz grāmatu izlasīšu. Un pagulēšu. Bet domas tik un tā tik pie Tevis vien, pie Tevis vien lido. Kā apburtas. Šķiet, tās ir labi iegaumējušas ceļu - nedz atļauju prasa, nedz padoma. Pie Tevis vien manas domas skrien, kamēr pati baudu karstu tēju un kā drupačas uzlasu burtu pēc burta.
Mīļo, Pēr! Kā Tu šodien jūties?