|
June 18th, 2007
June 6th, 2007
11:24 pm - Āāāāāāāāāāāāā!!! Man bail. Nu kā var 5 gadus no vietas mācīties (tiešām mācīties, nevis atsēdēt stundas) un tagad visu nevis atkārtot, bet mācīties no jauna, jo it nekas, vispār nekas prāta nav aizķēries?! Current Mood: Still - Hellish
|
May 21st, 2007
May 17th, 2007
01:39 pm - Pievienojoties meinstrīmam. Dope Stars Inc. - Neuromance - Make A Star
Cannot stop - creeping inside my bones never stop - even when sorrow grows i don't mind - that’s something to die for and it's mine - I'm asking asking for this
[..]
passion grows - Everyday I want more. i forgot - most of the things I love but I can't - cannot avoid this world my own fault - better than waiting for more
--------------
Morāli nesoši. Current Music: Dope Stars Inc. - Plug & Die
|
May 10th, 2007
04:50 pm - Interesanti. Hmm, es jūtos ne ta dusmīga, ne ta apbēdināta. Kaut kā abējādi drīzāk. Aizkaitināta arī droši vien. Interesanti.
|
April 27th, 2007
04:21 pm - Spriedze jeb spriegums Save, save me, please... Nevaru izturēt, johaidī. Tiešām nevaru. Man vairs nav spēku. Bet vēl vajag tik daudz. Ak jel. Es nečīkstu un negaužos, es tiešām vairs nevaru. Turklāt, jo vairāk es daru, jo bezjēdzīgāk tas izrādās. Tātad arī motivācijas nav. Nevaru pavilkt tik daudz, nevaru un viss! HELP!
|
March 30th, 2007
05:22 pm - Vēstule ugunīm. ...., Nekad vairs. Viņa aizgāja un neatgriezās. Viņa teica, ka nekad vairs viņu neredzēšu, mana nepareizā mīlestība viņai nenozīmējot, mūsu nepareizā mīlestība. Esot jāpieņem pasaules likumi, esot jādzīvo tā, kā ir noteikts. Bet es nespēju. Pārāk ieēdies viņas daiļais tēls manā sirdī. Viens viņas pieskāriens ir visa mana pasaule. Kad viņa aizgāja, palika vien aukstuma vēsma, ledusauksta vēsma. Sirds pārvērtās ledus gabalā. Vai pavisam? Pavisam jā - ja vien viņa domāja, ko teica. Bez viņas es nespēju, godīgi - es mēģināju. Skatoties spogulī, es redzu viņu - viņas kraukļmelnos matus, lūpas, iemērktas asinīs, un daiļo, slaido augumu, ko vēlos atkal sajust sev tuvu klāt, bet velti. Tagad viņa droši būs Parīzē vai Romā ar kādu karstasinīgu vīrišķi. Idomājoties vien - pretīgi. Es šaubos, ka viņa ilgi tā varēs, iet pret savu dabu - es ceru, ka nevarēs... Bet kam gan tas rūp? kam rūp tas tukšums, kas palicis pāri no viņas manā dvēselē - viņa to ņemusi līdzi, sagūstījusi un tagad moka. Es lokos sāpēs. Es kliedzu. Un vēstuli es nodošu viņai, iemetot degošās elles liesmās, lai viņai tā kļūst zināma, kad dzīvība būs atstājusi manu ķermeni. Bez viņas es nevēlos. Mani vēl mierināja - es esot skaista, man vēl visa dzīve turpat, jebkurš vīrietis būšot pie manām daiļajām kājām...bet vai man tāda vajag? Viņa ir vienīgā, kas ieelpo dzīvību manī, viņa ir vienīgā, par ko spēju un vēlos domāt, vienīgā, kas man svarīgāka par pasauliun dzīvību. Joprojām. Es mērcēju indē lūpas, ķircinot nāvi. Varbūt kādreiz, bet tagad vēl ne. Ardievu, bezgala mīlētā, ardievu viskaistākā, ardievu mana vienīgā, nesaprastā. Elizabete. Skaņa visburvīgākā, laimes dvesma, dzīvība, mana dzīvība. Elizabete. Man īsteni bail. Current Mood: cold Current Music: Conc1
|
March 25th, 2007
12:01 pm - Mēģinājums. Varbūt drīzumā saņemšos iztīrīt šo miskasti. Kad reāli būs tam laiks. Tagad vajag tikai patiesi DAUDZ spēka un izturības, lai izvilktu vēl pēdējās divas dienas, kuras solās būt ellīgākas kā viss ceturksnis. Current Mood: tired Current Music: Death - Voice Of The Soul
|
January 1st, 2007
12:07 am - Gada pirmais ieraksts Tā lūk.
|
December 23rd, 2006
06:36 pm Man šovakar rādīsies murgi. Šie nav svētki, tas ir vienkārši kaut kas ārkārtīgi nepatīkams un skumjš.
Visiem viss vienalga.
|
|
|
|