|
March 25th, 2008
10:14 pm
I'm not afraid of death. I'm afraid that creatures who I love or who I care of could die. Please, don't die.
|
March 17th, 2008
02:38 am
I want to be her. For a week at least. But I need to be her.
|
March 13th, 2008
09:29 pm - Quote
как говорится в пророчестве, "во все времена, единожды сказавший свой пароль да будет проклят..."
|
March 9th, 2008
12:59 am
"Jānis: Bet es gribētu atnākt, paskatīties. Nekad agrāk neesmu redzējis sieviešu improvizācijas teātri.
Zane: Jā, bet kā, domā, es jutīšos, kad Tu atnāksi un nepārtraukti centīsies izspriest, kura no manām kolēģēm ir vispievilcīgākā, kamēr mēs spēlēsim? Nejau, ka es tā nedarītu..."
-------
"I had a dream. And you were there. And I was there. All dead and cold inside. You didn't know that, you saw my beating heart and barely warm blood. Then you saw how dead I was. You left. I fell asleep. And I am sleeping still, still there, still now."
-------
"Svešas iekavas grūti izprast."
-------
"Zane: Vai tās ir rokas?
Jānis: Nē, man tā nešķiet.
Zane: Bet Tu tam cilvēciņam tad būsi piezīmējis kaut ko, kas nav rokas.
Jānis: Jā, zāles stiebru. Un tas vispār ir akmens.
Zane: Akmens bez rokām...tas gan ir lieliski."
-------
"...viņi var būt tik dažādi, ka pietrūkst spēka brīnīties. Savukārt normāli cilvēki ir atšķirīgi arī pēc izskata. Izbrīnam nav robežas."
|
March 5th, 2008
09:18 pm - * * *
Rage and hate take over. She levitates a table onto him. Her anger gives her a lot more power than she can handle. It controls her. He throws the table away and gets up. She would be surprised how strong he is, but her frenzy holds her mind from thinking. Crush, destroy, kill. "Arise!" she screams suddenly rising her hands at the time, and floats up gracefully showing her superiority over him. Then she points her hand at him, pulling him also up as if she had another, invisible, hand on his neck. There is no fear in his dark green eyes - they had always held only bravery in them. Bravery, pain...and with them - such a lot of darkness.
"I hate you!" she says in a voice that would rather belong to a monster than a beautiful young woman.
"I love you," he replies staying completely calm as if being ready to face anything she would care to do to him. As if it does not matter anymore for him, "and I kind of understand why they were burning witches back then."
She throws him on the ground with great force trying to brake each single bone in his body. Invisible platform that was holding her releases her and she is standing on her own feet again, still vicious as all hell deamons combined. She comes up to him and pulls him on his feet violently. She hits him on the face once, twice...then again and again till he is bleeding. She is even stronger than usual.
"I still will not fight you back," he says through his own blood that is filling his throat, "I. Will. NOT." He grabs her by the shoulders trying to hold down and quell her rage and anger. She is still beating him but her strenght begins to fade, her white eyes turn yellow again and she finally collapses in his wounded arms crying, though she already knows. She has no more will or strenght to fight, no more will or strenght to live.
"Hush, my love, It is gone and over now," he whispers deeply stabbing her with a ceremonial dagger and turning it in her agonized body, feeling her vital powers leaving it slowly, "it is all over."
|
March 3rd, 2008
10:13 pm
Man pazuda balss.
|
February 23rd, 2008
01:07 am - I'm the murderer and I'm coming for you
Dievs, tas vējš. Viņš mani uztrauc, viņš satricina pamatu zem manām kājām - līdz šim cieto un uzticīgo, nesatricināmo zemi. Vējš paved kaut kur pavisam prom. Tur prom, kur manis nav. Tur prom, kur ir vēl savādāk, jo tur nav to robežu. Vējš iedveš tādas bailes, kas nepieder šai pasaulei. Es nepiederu šai pasaulei. Nekad un nevienam. Man ir dīvainas domas, kas dīvaini darbojas. Dievs, kas par monstru, kas par neradījumu es esmu? Ko tādu svarīgu (un kurā brīdī) esmu pazaudējusi, kas deva man spēju būt? It kā tā nebūtu es. Vai arī - manis ir pārāk daudz.
Es aizvien biežāk un biežāk esmu tālu prom. Man šķiet, es kādubrīd vienkārši nespēšu atgriesties.
|
February 18th, 2008
11:31 pm - Otrais mēģinājums. Joprojām nepareizi.
Jocīgi sapņi, kas rāvuši viņu nebūtībā visu šo laiku, tagad Kristens beidzot tos redz īstus. Un viņš zina, kas darāms. Izšaujot dažas gaismas lodes uz draudīgām ēnām, viņš strauji apgriež lidaparātu un traucas atpakaļ uz bāzi - jā, viņš to nujau sajūt kā sava ķermeņa turpinājumu, svarīgāko daļu. Pusstunda paiet kā gads, līdz viņš beidzot dzird aizšļūcam transporta nodalījuma masīvās durvis. Visapkārt rosība - acīmredzami nokavējis. Bet viņš joprojām zina, kas darāms. Joprojām tērpies nošmulētā modulatora kombinezonā viņš ietraucas telpā, kas pilna ar Konsulāta biedriem, viņš elso un cenšas saskatīt kaut jelko.
-Cienījamais konsuls Vižē,-viņam uz pleca uzgūla roka, kuras vēsumu Kristens sajuta pat caur biezo ietērpu,-viņš ir miris.
Viņa sirds teju palecās, kad viņš pagriezies ieraudzīja lēdiju Vaeinu sveiku un veselu, tikpat apburoši noslēpumainu kā tad, kad bija viņu atstājis.
-Tev ir tik aukstas rokas.
-Tu esi sveiks...un atgriezies. Kāpēc Tu esi šeit?
-Jo es zinu kā viņus apturēt,-jaunekļa acīs iemirdzējās entuziasms,-es zinu, kas jādara, lai...
-Tev bija jāatgādā šurp mūsu Augstais valdnieks, un tā bija pavēle, ne lūgums! Kā Tu uzdrīkstējies krist līdz šādai pašdarbībai?-Margo Vaeinas balsī ieslīdēja dusmas kā nelūgts viesis, kā skaidri manāms svešķermenis - pat Kirstens nekad nebija pieredzējis savu aizgādni saniknotu.-Tev..Tu...Es liku visas savas cerības uz Tevi, es...
-Viņš ir miris,-vēsi atcirta Kristens,-nežēlīgi noslepkavots. Vai arī inficēts.
-Tu nevari zināt, Tu fiziski nevarēji paspēt.
-Mūsu māte Miara rādīja man vīziju sapnī. Vienubrīd tā sinhronizējās ar patieso realitāti. Tikai tobrīd es sapratu, ka tā bija vīzija,-viņš netaisnojās, bet viņš arī nejutās vainīgs. Kristens dziļi ticēja.
-Jūs, pagāni, esat apgrūtinoši ļaudis,-nošņācās konsulāta lēdija, iecirta nagus Kristena plecā un iesvieda viņu vienā no neizmantotajām zālām.
-Tikai augstā konsula Vižē vietā, es redzēju mirušu Tevi,-viņš tikai vēl nochukstēja tā, lai viņa to nesadzirdētu. Viņš ir gatavs aizstāvētu savu taisnību. Viņš ir gatavs stāties pretī pašai Margo Vaeinai.
|
February 17th, 2008
February 9th, 2008
09:20 pm - Kill Angels
My heart.
Ouch, it hurts.
|
|
|
|
