silvija

[#]

Jan. 25., 2008 | 10:50 am
No:: silvija

prieks uzskriet tādai mūsdienu grāmatai, kas sākas ar Naivi; uzskrēju. un uzreiz cits.

vai tu nāksi man līdz, kur pār birztalu stīdz zila krēsla un mēness gail? pusnakts salnā kaist vārds visklusākais, kuru dienā bij pateikt bail. 1808-1812

tagad kaut kur jābūt arī grāmatai Vienkārši, kaut arī nekas nav vienkārši, kuru vēl neesmu pilnībā atradusi. tāpat skaidrs, ka visās neskaidrībās būs tikai viens veids, kā beigās visu izdarīt, un tas ir Saskaņā, Ar sevi vai kaut kādām balsīm šaipus vai taipus ausīm abās pusēs galvai, bet saskaņā tik un tā. so miers. īpaši tāds kā vakar un sestdienas dienā. tikai jaunībā var tā apjukt no nepiederošas informācijas kakofonijas, lai teiktu - un mani līdz šai dienai aizkustina atmiņa par šo reakciju - ka miers ir, ja nemaldos, misery. viskas tikai ne misery. liela, piepūšamā jautājuma zīme - jā, dadzis acī - arī, tikai ne misery. K slovu, vienā semantiskajā grupā tusojot, vai vietējie Les Miserables tomēr nav Nožēlojamie? kas vainas būt tam, kas esi? nevis it kā saudzīgākam franču ekvivalentam.

Link | view all comments


Reply

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: