silvija - 31. Decembris 2007

sniegs rūks vēl, bet kā mums ar bildinājumiem? es gribēju teikt (cits).

jā, tā izskatās

kad tas pāries: katru dienu es nezinu, ko gribēšu darīt, bet katru dienu es zinu, ko es negribēšu darīt, un tās būs dažas no tām lietām, ko baigi vajag darīt. kas būs tad, kad tas pāries?

man liekas, manā lielajā viesistabā ir viena mirusi kundze.
vai neapmaksāts lietotājs var uztaisīt to, ko jūs saucat par mazo viesistabu, un, ja jā, kā, lūdzu?

pārdomas par alkoholiķiem, jo alkohols mani ahūni interesē, mani interesē viss, ko organisms vairs nepārstrādā; šis rindu autors man tehniski darījis ko labu

Malks no pudeles un drāžamies pa sniegu
Egļu meži un vilki neredzami
Nu jau drīz būsim siltumā
Kas tas par nelaimes gadījumu
Kas mūs skar?
Labi, izkāpsim, ja tu tā vēlies
Tikai nekļūsti pārāk aktīva


fui, vienalga vemšu!

vai nav dīvaini, ka visa ir tik daudz. paldies ietilpības dievam, arī tā, kas nepretendē uz prominenci. acis atpūšas. citādi atsakās vērties, pārslodze. esmu šausmīgi greizsirdīga. šausmīgi. tikai uz ko?

gudrajos infantos ir kaut kas tik nepatīkams, bet, protams, tā būtu gaiša pasaule, kurā tie būtu vislielākā problēma

man tagad patīk, ka jaungadā var - dienu brīvu un nevienam neuzticēt to aizņemt, piemēram, o, irony, ļaut par, tur, 45 latiem tev to, nu, vārdsakot, aizpildīt
sagaidīju aptuvenu svētku vēlēšanos, pacietību, un lai to tikpat kā nenāktos tērēt; kur nu vēl reālistiskāk.
lai viņas ir, tās lietas, kurām vajag manu pacietību, bet lai es ar tām nesaduros. man nav pacietības pacietībai.
nu
es nedzeru
vairs vīna
nu es lēni
tevi saucu


kaut vispār pudelīti austrāļa zālēm nopirku