silvija - 30. Decembris 2007

ir tikai saudzīgums, ko sauc par atklātību in conversation installments, pārējais ir ell pakalpojums, kas vissāpīgāk skar tuvos, attālinot, atstumjot pie pārējiem kādā sutīgā nemazgātā uzgaidāmā telpā.

viss uzmācīgi atgādina biežāk apšaubīt momentiespaidus, m......... un i............ baigā tehnika, tas, kas uztver, ir tikpat apšaubāms kā tas, kas kaut ko laiž apgrozībā. un pat tā saucamie dūrieni - it kā visi būtu īstas, auglīgas, A ...... A..... sāpes? surogāts, sāpes, uztverošais, ražojošais as opposed to radošais. un es neesmu mazohiste. diemžēl, reāliste arī nē. ko lai dara, ja ir tās trīs sakārtas, the bloody RIS

mis Appendix of the Abstract clan
kādas ir šo attiecības - ceļš pie kaut kā un šis kaut kas? interesantas. it sevišķi, ja tas sākas ar kaut ko tik bezcerīgu kā p
ņemot vērā, ka p meklēšanā viscildenākais ir pasākuma bezcerīguma evaņģēlijs jeb absolute p, ka nav tādas vai tāda absolute p, tikai absolute pepper, iznāk, ka ceļš uz p ir ceļa meklēšana uz šo p, nevis p meklēšana, jo līdz galapunktam tu nekur citur nemaz nevari būt kā ceļā. so mēs velkamies. man tas viss liekas ļoti optimistiski. patiesībā, jo mazāk cerību, tās vienmēr ir vai nu uz kaut ko vai uz kādu, un tas nav godīgi, jo optimistiskāk. pilnīgi pietiek ar ceļa lietu. ar būšanu kaut kur noliktam. ā, es aizmirsu, kāda man ir filma kastē.
kā var aizmirst kā gan aizmirst

interesants vārds tas latviešu aizmirst