silvija - 28. Oktobris 2007

sapņi aicina tos nesapņot; ne visi ir tāds piedzīvojums kā zaglīgs skūpsts uz labās uzacs, palmām piezaļojusi vecā virtuve un - uzmundrinoši viņai teiktais Tāpēc, ka tu esi dzīva! Milzīgs entuziasms par dzīvi; nenogalināmais bērns.
čigāni ar saviem hobijiem, liela neveiklība, un balets lejup no to augstumiem pa bezgalīgām kāpnēm, balets, neskarot grīdu, vārdu sakot, pakāpienus
un pēc virtuves atkal kāds, ar zvanu brīdinājis par ielaušanos, aizspiedis lūrāmaci no otras puses ar miesas krāsas plaukstu, grauj durvis
tie vienmēr ir viņi, kad jāguļ pussprīdi zem spiedīga ūdens, baidoties izbāzt galvu un atklāt sevi kā noslēpumu, ko izraut no ūdens un sodīt meklē viņu acis, tā, ka jāslēpjas dziļumā, bet tur nav elpas.

ja vien nebūtu tik daudz draugu materiāla;


yeah, I know....

es gribēju pateikt, par ceturtdienu, man BIJA kļuvis skumji, tieši tā, tikai kauns bij pateikt;
gribēju būt ļoti moderna Viss ok! kundze; baidos kļūt par pilnīgi neiespējamu kompāniju; bet bija skumji; no noguruma, tur bija ļoti piepīpēts, un no omulīgā Tintina teletaipa ātrumā sniegtā avantūrromānu materiāla. mani vispār nevaldzina virginity, bet bez valdzinājuma es nevaru; ļoti nogurstu bez valdzinājuma, and his virginity is sinister - it's virginity of thinking; a nice man not initiated into meaning-side of things, it is a bit sad-chen [sadhen], angļu vārds ar vācu diminutīva galotni, skumiņi, kaut kā tā. Kaut būtu grūti iedomāties vēl motivētāku pozitīvistu, viņš ir pozitīvisma fundamentālists; par to, starp citu, es arī pusapzināti nevarēju piekrist, ka viņa galda runu saturs (lūk, retais tīra satura piemērs, kad to nepavada ne īpaša forma, ne nozīmes) sniedza tālu aiz literatūras robežām; tur es domāju, ka nē - avantūrromāns bija pirms tā, ko mēs gudri atzītu par literatūru, un gan jau kaut kur eksistē kā kāda populārliterāra mutācija. viņam vajag ielaist sevī nelaimīgumu, jo sistēmai tomēr ir jābūt bipolārai; to make him real;
citādi dvēsele nevar sevi pieteikt, vispār jā, es uzskatu šo pacilātību un mērķtiecību, šo Nu, kas svarīgs notiks tālāk? par šizofrēnisku un sprādzienbīstamu eksistences formu, kurā funkcionārs-romantiķis nomāc
sevī kaut ko tik metafizisku kā dvēsele, liek tai būt par beigtu; nesaprotu, priekš kam.

efektīgi, pareiz, tā pateikt - populārliterāra mutācija; bet vispār tā varēt jebkurš (bet varbūt nemaz negribētu) tās ir domas, kas uzminas, braucot ar riteni, vismaz kaut nedaudz svaigākas.

ļoti ierobežo patiesību trūkums; otrs patiesības mirklis šai beidzot ne tik ieeļļotajā sarunā arī piederēja tev; un man - godazīme par neizsakāmā jautājuma izteikšanu; nu, kad tu teici par to, ko varētu interpretēt kā karāšanos ticības mata galā, meklējot bez īstas zināšanas, ko meklē, bet godīgi ielūrot visās istabās. laikam tas, ko meklē, ir zināma brīvība un autentiskums. tas ļoti nomierināja.
šādu brīžu dēļ es vēl lienu un turpināšu līst tik reti atalgojošajā sarunu biznesā.

don't quite know where i'd bīīī without book-clubs

1,5 stundās mana reliģija ietilpinājusi vēl vienu dievu; viņam ir trīs iniciāļi